Kafijas vēstures pirmsākumi meklējami tālā senatnē un ir apvīti ar liriskām leģendām.
Mūsu ēras IV-VII gadsimtā Jemena atradās Etiopijas valdījumā un tur pirmo reizi sāka gatavot dzērienu ar nosaukumu «hešīrs», lietojot nobrieduša, izžāvēta kafijas augļa mīkstumu, kas bija samalts kopā ar apvalku. Vēlāk arābi sāka gatavot dzērienu no izžāvētām, grauzdētām un sasmalcinātām kafijas augļu sēklām, t.i., tā, kā to dara šodien. Viņi arī ir izstrādājuši metodi tā dēvētā un tagad visā pasaulē pazīstamā «austrumu» dzēriena pagatavošanai.
Līdz 80% kafijas tiek audzēts rietumu puslodē. Kafijkoki aug tropu klimatā, kur vidējā gaisa temperatūra sasniedz 19-25 grādus virs nulles. Atšķirībā no citiem tropu augiem kafijkoks labi panes salīdzinoši zemu temperatūru, bet ne salu. Tas ir ļoti mitrummīlošs augs, līdz ar to gada nokrišņu daudzumam jābūt 1000-1500 milimetriem. Kafija aug tiklab dabā, kā arī plantācijās abpus ekvatora 300-2000 metru augstumā virs jūras līmeņa.
Pasaulē tiek ražoti tikai 2 kafijas koka pamatveidi. Pirmais - arabika. Otrs - Rabusta.
