Domāt par nāvi nozīmē saprast, ka dzīvei kādreiz ir jābeidzas.
Nāve ir pretējais vitalitātei, elpošanai, pulsam un kustībai.
Kā tehnoloģijas ir izmainījušas nāves definīciju?8
469
0
Ideja, ka nāve notiek vienā momentā nav īsti pareiza: tagad kā melns uz balta ir saprotams tas, ka nāve ir notikumu virkne. Nāve ir process.
Mēs šo izprotam ar instrumentiem, kurus mēs izgudrojam, lai ielūkotos mūsu ķermeņos un līdz ar instrumentu un metožu attīstīšanos, mūsu nāves definīcija mainās.
Nāves procesu sauc par terminālajiem stāvokļiem.
1. stadija - preagonālā stadija
2. stadija - agonālā stadija
3. stadija - klīniskā nāve
4. stadija - 3-10 minūtes pēc klīniskās nāves iestājas bioloģiskā nāve (atkarīgs no vecuma, atmosfēras temperatūras, nāves veida, u.c.)
Zīdītāja nāvi kādreiz varēja noteikt pēc tā, ko mēs varējām dzirdēt un redzēt - mēs redzam, kā kāds beidz elpot un kā to sirdsdarbība apstājas.
Līdz ko asinis, kas pārnēsā uzturvielas un skābekli, cirkulācija palēninās, miesa un āda sāk zaudēt krāsu.
Gadsimtiem ilgi vienīgā drošā nāves pazīme bija līķa pūšanas process, tāpēc ļoti daudz cilvēki baidījās tikt apraktam dzīvam.
Reklāma
Primitīva sirds masāža tika izmantota jau 18. gadsimtā, lai mēģinātu atdzīvināt slīkoņus. Kopš tā laika atdzīvināšanas pasākumi turpina attīstīties.
Tas bija ļoti svarīgs atklājums - spontānās elpošanas apstāšanās vairs nenozīmēja dzīves beigas. 1940. gados plaušu ventilatori mehanizēja plaušu funkciju un 1950. gados defibrilatori tika izmantoti, lai ‘’iesistu’’ atpakaļ sirdi normālā ritmā (netici tam, ko tu redzi ‘’medicīnas’’ seriālos.)
Ar to tika atklāts, ka ķermenim nav vajadzīgas smadzenes, lai uzturētu dzīvību.
Termini ‘’smadzeņu nāve’’/‘’bioloģiskā nāve’’ tika pielietoti, lai definētu ‘’medicīniskās’’ apziņas beigas (klīniskā nāve).
Kad smadzenēs izbeidzas elektriskā aktivitāte, smadzenes vairs nav spējīgas uzturēt ķermeni dzīvu, jo atmirst arī smadzeņu reģioni, kas ir atbildīgi par sirdsdarbību, utt.
Tavs ‘’es’’ nomirst, kad neironi vairs nesūta signālus.
Kad ārsti nosauc nāves iestāšanās laiku, sirds restartēšana ir veltīga, jo smadzenes restartēt vairs nevar.
Mēs vēl joprojām sapņojam, ka ar kriogēno tehniku un vēl modernākiem paņēmieniem, lai palēninātu vai apietu smadzeņu nāvi, mēs varēsim pastumt nāves robežu vēl tālāk.
Tev patiks šie raksti
