Kā radās ...6

Pirmais aprīlis-joku diena - Pirmais aprīlis ir pazīstams kā joku diena, kad ar cilvēkiem mēdz izspēlēt dažādus jokus un blēdības, lai gan ir māņticīgs uzskats, ka jokošanās jābeidz pusnaktī, jo jokošanās pēc tam jokotājam nes nelaimi. Ikviens cilvēks, kas joku neuztver labvēlīgi, visu nākamo gadu ir nodrošinājis sev neveiksmes. Kāpēc šī diena ir atzīta par joku dienu un kāpēc cilvēki tiek izjokoti, nav īsti zināms.

Saskaņā ar vienu teoriju tas ir saistīts ar pavasara atnākšanu, kad daba “muļķo” pasauli ar mainīgajiem laika apstākļiem. Pēc citas teorijas, šī diena ir paredzēta, lai atzīmētu veltīgo kovārņa lidojumu, kad tas no Noasa šķirsta tika sūtīts zemes meklējumos. Visizplatītākais uzskats par joku dienas izcelsmi ir tāds – tā radās 16. gadsimta beigās, kad Jūlija kalendārs tika aizstāts ar Gregorija kalendāru. Vecajā Jūlija kalendārā gads sākās ar 25. martu un jauna gada sākšanās svētki tika svinēti 1. aprīlī, jo 25. marts iekrita Svētajā nedēļā. 

Lieldienu zaķis - Viens no tipiskākajiem Lieldienu simboliem ir Lieldienu zaķis, kas nes krāsainas olas. Taču, lai šīs olas nopelnītu, ir jāiztur pārbaudījumi: vai nu jāmeklē tās, vai jāpiedalās ar olām ripināšanas sacensībās, vai arī jāsitas ar citu olu. Lai nu kā tur būtu, pirmo reizi Lieldienu zaķis vēstures avotos minēts 1555. gadā. Taču toreiz gan tas tika izmantots vienīgi svētku cepetim. Bērnus ar olām zaķis sāka apdāvināt gadsimtu vēlāk - ap 1682. gadu. Kāpēc tieši zaķim ir uzticēts šis gods, nav zināms, taču līdz mūsdienām saglabājušies atsevišķi minējumi par to: - Pavasara dieviete Ostere zaķi kā labo gariņu sūta pie cilvēkiem, lai noskaidrotu, kas notiek cilvēku mājās. Par to viņa reizi gadā ļauj zaķim dēt raibas olas cilvēkiem. - Zaķis, tāpat kā ola, tiek uzskatīts par auglības simbolu. - Lieldienās zaķis ir tas pats, kas Ziemassvētkos vecītis vai rūķis, kurš ciemojas un apdāvina čaklus un paklausīgus bērnus. - Tas ir vienkārši joks, kam grib ticēt gan pieaugušie, gan bērni. - Tas ir protestantu izgudrojums pretstatā katoļu kultam svētīt olas.

Matematika - Matemātikas attīstības galvenie posmi. Tāpat kā katra zinātne, matemātika sastāv no a) faktiem, kas uzkrīt, matemātikas attīstības gaitā (teorēmām un citiem apgalvojumiem, kuru patiesums konstatējams loģisku spriedumu rezultātā) b) faktu vispārinājumiem (matemātikas likumiem un teorijām), c) metodoloģijas (spriedumos un aprēķinos lietojamo matemātisko metožu kopuma). Visi šie elementi ir savstarpēji saistīti un mainās līdz ar matemātikas attīstību. Matemātikas vēstures uzdevums ir izpētīt šo izmaiņu raksturu un tendences katrā konkrētā vēsturiskā periodā, analizēt matemātisko metožu, jēdzienu, ideju un teoriju rašanos un attīstību noskaidrot matemātikas attīstības īpatnības atsevišķām tautām noteiktos vēsturiskos periodos, atklāt matemātikas daudzveidīgās saites ar citām zinātnēm un praksi, kā arī noskaidrot ievērojamāko matemātiķu ieguldījumu matemātikas attīstībā, analizējot viņu svarīgākos darbus. Akadēmiķis A. Kologorovs visu matemātikas vēsturi iedalīja 4 posmos: 1)matemātikas jēdzienu rašanās, 2)elementārā matemātika, 3)mainīgo lielumu matemātika, 4)mūsdienu matemātika. Pirmajā posmā sākotnējie priekšstati par skaitļiem un figūrām pakāpeniski pārveidojās par abstraktiem jēdzieniem. Šie priekšstati radās ilgā vēsturiskā laika posmā, apkopojot ar priekšmetu skaitīšanu un dažādas formas objektīvo salīdzināšanu iegūto praktiskās darbības pieredzi. Pakāpeniski uzkrājās zināšanas par skaitļiem un figūrām, veidojoties šiem jēdzieniem to abstraktajā formā, aizvien biežāk tika izmantoti vienkārši shematiski attēli un simboli. Attīstījās rakstība un līdz ar to skaitīšanas sistēmas. Matemātika kā zinātne sāka veidoties tikai tad, kad cilvēki iemācījās lietot simbolus, operēt ar tiem, un izmantot tos konkrētu uzdevumu atrisināšanā. Elementārās matemātika posms. Šajā posmā veidojās teorētiskā matemātika, tika izstrādātas dažādas pierādījumu matemātikas metodes, t. i., matemātika kļuva par patstāvīgu zinātni ar savu priekšstatu un metodiku.šim posmam raksturīgi galvenokārt panākumi konstantu lielumu izspēlē, un tas beidzās, kad par matemātikas galveno objektu kļuva kustības procesa izpēte. Mainīgo lielumu matemātika. Sākās ar mainīgo lielumu pētīšanu un diferenciālrēķinu un integrālrēķinu rašanos. Šajā posmā veidojās mūsdienu matemātika klasiskai pamats. Matemātikā nostiprinājās

BMW zīme. ( attēlā ;D )