Dzirdēju pasaku, ka Nemirstīgs var palikt kļūstot par Katoli...
Man tās nav patīkamas ziņas. Cilvēkam jābūt veselam visu mūžu, bet mūžam jābūt ierobežotam. Vari pats parēķināt, ja neviens vairs nemirs, bet dzimsstība paliks neierobežota, pēc cik gadiem mūsu planēta kļūs pārapdzīvota. Kas notiks tad?
Mans uzskats: dabas procesos nevajag iejaukties, cita lieta ir slimības izārstēt lai vesels cilvēks pilnvērtīgi var nodzīvot to kas atvēlēts.
Labāk dienu dzīvot ar spēku nekā mūžību ar nevarību. /J.Akuraters/
Zinātne un tās attīstība ir pozitīvi vērtējama, bet tāds nu ir tas cilvēka dabiskais cikls - piedzimt, izaugt, novecot, nomirt, kaut, protams, pastāv arī izņēmumi.
Varbūt, ka cilvēks tik ļoti baidās no nāves, ka ir gatavs uz jebko, lai tikai no tās izbēgtu, tās pienākšanas brīdi novilcinātu.
Paldies par rakstu!
Kāpēc visi tā tiecas pēc nemirstības? Ja cilvēks apzinās, kas viņam jādara (es domāju - kaut ko mazāk ambiciozu) un ar ko kopā, viņš ir apmierināts, var vienkārši nodzīvot savu dzīvi un justies laimīgs.
Un, ja mēs būtu nemirstīgi, mēs kļūtu noguruši un gribētu atpūsties no šī visa - no dzīves.
Pat ja arī tik tiešām tā notiks - tas būs pieejams tikai bagātajiem un izredzētajiem.. Sabruks pensiju sitēmas - nevar taču pensiju maksāt mūžīgi..
Hm, interesanta doma - būt nemirstīgam.
No vienas puses - zūd jēga karot, ja nevar - nokaut.
No otras puses, kur mēs visi liksimies. Pēc vienas no teorijām - maksimālais skaits, kuru zeme spēj pabarot ir 4 miljardi. Mūsu jau ir daudzkārt vairāk!
Būs jāierobežo vairošanās. Tas prasīs pārskatīt vienu no pamatvērtībām - ģimene!
Tā dzīve tā nogurdinātu, ka pats pēc laika mēģinātu sevi nogalināt. Visus ko iemīli, aizvadi. Dzīvotu viens savās atmiņās.
Man ar katru gadu tehnoloģiskie brīnumi un inovatīvie izgudrojumi sāk patikt aizvien vairāk Žēl, ka tik daudz, kas ir jau izgudrots vai jau tuvu veidošanas beigām, bet pie lielākas auditorijas tas nenonāk...
Krionika nav gluži nemirstības veids, es teiktu, drīzāk variants kā sagaidīt nemirstības iespējamību.
Bet, jā. Interesanti.
blue brain projekts strādā pie smadzeņu darbības simulēšanas virtuāli, lai izprastu smadzeņu darbību, nevis lai pārnestu kaut ko no mūsu apziņas uz virtuāliem objektiem, lai gan teorētiski, tas ir solis uz to, tikpat labi varētu teikt - tas ir solis uz VISU kas saistīts ar smadzenēm un nākotni. es vispar ticu tam, ka mes mirstam katru sekundi, mes tikpat labi varetu nebut ka teiksim 10 % no musu neitoniem smadzenes tikt azvietoti ar mikrochipu neironiem, taa ir iluzija, ka mes esam kkas svarigs
cilvēks dzīvos tik ilgi, cik tam ļaus vina dvēsele, ja tā jutīs, ka cilvēks dzīvē visu vajadzīgo ir sasniedzis, tad cilvēks ātri nomirs un nonāks debesīs. bet ja notiks kāds negadījums un cilvēks nomirs pirms sava laika, ir iespēja, ka dvēsele jutīs vajadzību palikt uz zemes ilgāk, bet nevarēs un tā radīsies rēgs
Dievs radīja cilvēku nemirstīgu, tāpēc mums ir tik grūti pieņemts nāvi.. jo tā nav dabīga mums.
Zinātne jau ir tik tālu aizgājusi bet joprojām nav zāļu pret vēzi? Protams, ka ir, tikai šādas zāles nav izdevīgas zāļu kompānijām utt..