Bez visa cita labā, ko paveica Galilejs, viņš atklāja arī Saturna gredzenus.
Bez visa cita labā, ko paveica Galilejs, viņš atklāja arī Saturna gredzenus.
Tas notika 1610 gadā, kad teleskopi vēl nebija labā līmenī. Kad Galilejs novēroja Saturnu, viņam nebija to kristāliski tīro attēlu, kurus mēs redzam NASA uzņēmumos.
Galilejs skatījās uz izsmērētu gaismas laukumu un mēģināja izdarīt iespējamos secinājumus. Un tā -viņš nolēma, ka skatās uz zvaigzni...kurai ir ausis.
Pie tam viņam pagāja trīs gadi, kuros viņš analizēja redzēto un nonāca pie šāda secinājuma. Sākumā viņš pieņēma, ka tās varētu būt trīs zvaigznes, kuras vienkārši ir izvietotas ļoti tuvu viena pie otras. "Zvaigzne Saturns - tas nav viens vesels" - rakstīja Galilejs - "Tā sastāv no trīs daļām, kuras gandrīz nesaskaras, nekad nemainās un nenobīdās viena no otras."
Divus gadus vēlāk viņš veroja Saturnu jau no cita leņķa un neieraudzīja gredzenus. Nesaprotot, ka problēmas rada tekeskopa nepilnības, Galilejs bija parliecināts, ka divas pārējās zvaigznes kaut kādā mistiskā veidā ir pazudušas."Es nezinu, ko lai saka tik dīvaina un neparasta gadījuma sakarā" - viņš rakstīja - "Saturns aprija savus bērnus?"
Kad nakošajā gadā tās parādījās no jauna, Galileo atkal izmainīja savu viedokli par redzamo. Pēc trim novērojumu gadiem viņš precīzi zināja, ka viņam nav darīšana ar trim nodzisušām zvaigznēm, kā viņs sākumā domāja. Tas bija viens debesu ķermenis, un Galilejs paziņoja, ka ir atradis "planētu ar ausīm"