local-stats-pixel

KVAZĀRI sagrauj paši savas galaktikas3

22 0

Gandrīz ikvienas galaktikas centrā atrodas supermasīvs melnais caurums, kurā iekrīt visa matērija, kas pienāk pārāk tuvu. Ap pašiem lielākajiem melnajiem caurumiem virpuļo tik daudz matērijas, ka daļiņu berzes pretestība rada intensīvu starojumu, kas padara tos par objektiem ar visaugstāko enerģijas līmeni Visumā. Šādus galaktiku centrus sauc par kvazāriem, un starojums no tiem pārmāc visu galaktikas zvaigžņu gaismu.

Tomēr, kā liecina jaunākie novērojumi, šim starojumam ir vēl kāda īpašība. Sešas astronomu grupas, izanalizējot 13 kvazāru starojumu, ir atklājušas, ka tas spiež lielu daudzumu gāzu no galaktikas iekšienes uz ārpusi ar milzīgu ātrumu - līdz pat 64 miljoniem kilometru stundā. Kamēr gāzes iegūst paātrinājumu, to temperatūra sasniedz miljoniem grādu, un tās kā cunami vilnis gāžas cauri apkārtējai diskveida galaktikai. Ceļā tās aizslauka prom matēriju, no kuras būtu varējušas veidoties jaunas zvaigznes. Zinātnieku aprēķini rāda, ka kvazārs vienā gadā var pilnībā izsviest tādu matērijas daudzumu, kas atbilst vairākiem simtiem Saules masu. Tādejādi melnais caurums kvazārā izsviež no galaktikas vairāk matērijas nekā aprij.

Jaunais atklājums izskaidro, kāpēc vecās galaktikas pārstāj augt un kāpēc tajās vairs neveidojas jaunas zvaigznes. Abos gadījumos, visticamāk, ir vainojami melnie caurumi, kas atrodas kvazāru centrā.

Kvazāri skaitļos

Astronomiem ir zināmi vairāk nekā 500 000 kvazāru

Kvazārs var izstarot pat 100 reižu vairāk enerģijas nekā Piena Ceļa galaktika

Kvazāra melnais caurums gada laikā var aprīt vairākas Saules masas matērijas

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 3

0/2000

Man pat ir pāris bildes, kur redzams AGN (Active galaxy nucleus) jeb kvazārs galaktikas centrā un izpūstā matērija, kas veido reizēm divpolu mākoni, tip ābolu serdi ap galaktiku vai garu strūklu, vai vienkērši izārda kompaktos putekļu mākoņus uzsildot tos un neļaujot veioties jaunām zvaigznēm.

2 0 atbildēt

🙂

0 0 atbildēt