Jaunais Saules teleskops radījis ļoti lielas izšķirtspējas, iepriekš neredzētus mūsu tuvākās zvaigznes attēlus.
Jums gribas popkornu vai Saules bildīti?2
Šobrīd pats jaunākais un slavenākais mums tuvākās zvaigznes izpētes instruments Parker Solar Probe atrodas kosmosā. Tā ir pirmā mūsdienu vēsturē zonde, kas ir paredzēta atrasties iespējamā minimālā attālumā no Saules virsmas - aptuveni 7 000 000 km.
Bet tas nav vienīgais jaunais izpētes instruments, kurš spējīgs veikt jaunus atklājumus, kas saistīti ar Sauli.
Pavisam svaigi nopublicēti pirmie attēli no jaunās sauszemes observatorijas (kuru nodeva ekspluatācijā šajā mēnesī) Daniel K. Inouye Solar Telescope (DKIST), kas atrodas Havaju salās. Tas ir pasaulē lielākais Saules teleskops ar 4,24 m lielu galvenā spoguļa diametru.
Šie pirmie foto ir unikāli ar savu iespaidīgo izšķirtspēju un ļauj saskatīt objektus, kuru izmērs ir ~ 30 km. Bildēs ir redzamas Saules granulas/šūnas, kuras veidojas Saules fotosfērā. Pagaidām tie ir tikai pirmie fotouzņēmumi, bet neapšaubāmi šis teleskops ļaus izdarīt jaunus svarīgus atklājumus, kas ļaus zinātniekiem labāk saprast tos procesus, kas notiek mums tuvākajā zvaigznē.
Saule ir mūsu tuvākā zvaigzne - gigantisks kodolreaktors, kas katru sekundi sadedzina apmēram 5 miljonus tonnu ūdeņraža degvielas. Tas ir noticis apmēram 5 miljardus gadu un turpināsies nākamos 4,5 miljardus gadu. Visa šī enerģija izstaro kosmosā katrā virzienā, un tā niecīgā daļa, kas triecas pāri Zemei, padara šeit dzīvi iespējamu.
Pagājušā gs. piecdesmitajos gados zinātnieki izdomāja, ka no Saules uz tās sistēmas malām pūš Saules vējš. Viņi arī pirmo reizi secināja, ka mēs dzīvojam šīs zvaigznes atmosfērā. Bet daudzi no vissvarīgākajiem tuvākās zvaigznes procesiem zinātniekiem nav viennozīmīgi saprotami. (Sveiciens tiem, kas tic CO2 faniem un “zinātniekiem”, kas 100% zina globālās sasilšanas iemeslus…, red. piez.)
“Uz Zemes mēs varam precīzi prognozēt, cik daudz lietus nolīst visā pasaulē, bet laika apstākļi kosmosā vienkārši vēl nepastāv,” sacīja Matt Mountain, astronomijas pētījumu universitāšu asociācijas prezidents, kas ir Inouye Solar Telescope vadītājs. “Mūsu prognozes atpaliek no sauszemes laikapstākļiem par ~50 gadiem, ja ne vairāk. Mums ir nepieciešams saprast fizikā, kas notiek no kosmosa laikapstākļiem, un tas sākas ar Sauli, ko Inouye saules teleskops pētīs nākamajās desmitgadēs.”