Mēs redzam tikai 15 procentu Visuma matērijas. Pārējā it tumšā matērija, kuras "recepte" mums nav zināma.Tagad fiziķi apgalvo, ka tajā varbūt darbojas tie paši pamatelementi, kas parastajā matērijā.
Lielāko daļu Visuma veido matērija, ko mēs neredzam un nevaram utvert ar mērierīcēm. Mēr arī nezinām, no kā tā sastāv. Tumšāmatērija pa sevi liek manīt tikai ar grvitācijas spēku, ar kuru tā iedarbojas uz redzamo matēriju. Ja nebūtu tumšās matērjas, redzamā nekad nebūtu kencentrējusies zvaigznēs,planētās un galaktikās, kas veido Visumu.
Kosmologi ir izvirzījuši vairākas hipotēzes par to, no kā sastāv tumšā matērija, un lielākā daļa no tām ir saistīta ar hipotētiskām daļiņām, ko mēs vēl nekad neesam novērojuši. Pētnieki no Jorkas Universitātes Lielbritānijā ir izvēlējušies citu pieeju. Viņi uzskata, ka tumšo matēriju, iespējams, veido tie paši pamatelementi, no kā sastāv redzamā matērija, tikai tie ir citādi izkārtojušies.
Redzamā matērija sastāv no atomiem, kuru kodolā ir protoni un neitroni. Katra kodoldaļiņa satur trīs kvarkus. Bet, pēc angļu zinātnieku domām, tumšās matērijas pamatā var būt lielākas kvarku kopas. Piemēram, seši kvarki var veidot tā dēvētos heksakvarkos. Jorkas Univesitātes pētnieku aprēķini liecina, ka īsi pēclielā Lielā Sprādziena Visuma enerģija bija sasniegusi līmeni, kurā varēja rasties heksakvarki, kas savukārt varēja koncentrēties prāvākos kopumos. Vienlaikus tie iekļāva elektronus, kas izlīdzināja to pozitīvo lādiņu. Tādejādi heksakvarki ieguva tumšajai matērijai raksturīgās īpašības - tā neiesaistās mijiedarbībā ar matēriju un starojumu un izpaužas tikai ar ravitācijas spēka starpniecību.
Zinātnieki uzskata, ka heksakvarku kopojumi, par spīti savai stabilitātei, laika gaitā sabrūk. Tas rada kosmisko starojumu ar noteiktu profilu, ko var aprēķināt un izmērīt. Tādejādi, pēcpētnieku domām, vajadzētu būt iespējai šo hipotēzi pierādīt praksē. Turklāt viņiem ir aizdomas, ka heksakvarki jau ir pavīdējuši kādā eksperimentā, kas 2014. gadā tika veikts Jīlihas Zinātniskās pētniecības centrā Vācijā. Šo rezultātu gan vairs nekad nav izdevies atkārtot.
