Tehnoloģijas nepārtraukti attīstās, ļaujot mums uzzināt aizvien vairāk un vairāk par mūsu pašu Zemi. Tagad kārta pienākusi Pasaules okeāna glabātajiem noslēpumiem. Zinātnieki izstrādājuši jaunu okeānu dibena karti, kas precizitātes ziņā divkārt apsteidz tās priekšteci.
Okeānu iespaidīgā dziļuma dēļ zemūdens reljefu pētīt ir sarežģīti. Tādēļ nav jābrīnās, ka līdz šim mēs zinājām vairāk par tādu attālu debess ķermeņu kā Mēness vai Marsa topogrāfiju, nekā par mūsu pašu planētas okeānu reljefu. Pateicoties jaunajai kartei, okeānu gultne zinātnes pasaulei ir kļuvusi pieejamāka.
Iepriekšējā Pasaules okeāna dibena karte veidota pirms gandrīz 20 gadiem, kas zinātnē ir milzīgs laika periods. Šai laikā notikusi būtiska tehnoloģiskā attīstība, kas mūsdienu zinātniekiem ļauj kartes papildināt ar tūkstošiem jaunu detaļu, piemēram, neatzīmētām zemūdens kalnu grēdām un transformajiem lūzumiem [1.]. Jaunā karte sniedz noderīgu informāciju kontinentu veidošanās pētniekiem un pat tādus datus, kas noderēs zemestrīču pētīšanā.
Galvenais līdzeklis, kas ļāvis ievērojami uzlabot okeānu gultnes kartes precizitāti, ir jaunās paaudzes tālizpētes tehnoloģijas un divi iepriekš neizmantoti satelītdatu slāņi no European Space Agency satelīta „CyroSat-2” un NASA piederošā altimetrijas satelīta „Jason-1”. „CyroSat-2” parasti nodarbojas ar datu ievākšanu, kas nepieciešami polāro ledāju apjoma pētniecībai, tomēr satelīts regulāri darbojas arī virs okeāniem, uzkrājot jaunajai kartei noderīgu informāciju. Savukārt „Jason-1” 12 gadu misijā palaists ar mērķi uzkrāt datus, kas nepieciešami Zemes gravitācijas lauka kartēšanai. Jauniegūtie dati no abiem satelītiem tika sakombinēti ar zinātnieku rīcībā jau esošajiem datiem par okeānu dibena topogrāfiju. Balstoties uz atlasītajiem datiem, pētnieki izstrādāja jaunu zinātnisko modeli, kas spēj veikt gravitācijas mērījumus okeāna gultnes daļā.
Izmantojot gravitācijas lauka mērījumus, iespējams precizēt aplēses par okeāna dibena dziļumu tajos 80% Pasaules okeāna, kas palicis kartē iepriekš neatzīmēts vai ir klāts ar biezu nogulumu slāni.
Runājot par kartes piedāvātajām iespējām, jāmin, ka jau šobrīd tā palīdzējusi atklāt kontinentālās saiknes starp Dienvidameriku un Āfriku, iegūt informāciju par tūkstošiem zemūdens kalnu, kas paceļas 1 km vai augstāk virs okeāna dibena un veikt citus okeānu pētniecībā nozīmīgus atklājumus. Jauniegūtie dati piegādā unikālu informācijas bāzi arī ģeofiziķiem, kas pēta seno okeānu baseinus un dziļūdens zonu tektoniku kopumā. Turklāt detālā informācija ļaus daudz vieglāk izvēlēties nākotnes pētījumu vietas, tā padarot zinātnieku darbu efektīvāku.
Precizēto okeānu dibena karti plānots pielietot arī Google jauno okeāna karšu veidošana, lai aizpildītu lielos tukšumus dziļuma profilos.
Karte interesentiem pieejama šeit - http://topex.ucsd.edu/grav_outreach/ 
Par tādu vārdu kā dzelme neviens nav dzirdējis?
