Izrādās, ka piesārņojuma dēļ vīriešiem sarūk dzimumlocekļi5

Skaļi apspriestā slavenās vides, seksuālās un reproduktīvās veselības epidemioloģijas doktores Šannas H. Svanas grāmata par rūpniecisko ķīmisko vielu lietošanu ikdienas produktos apstiprina hipotēzi, ka industriālais piesārņojums ir cieši saistīts ar mazākiem vīriešu dzimumlocekļiem, zemāku spermatozoīdu skaitu un kuslāku erekciju. Grāmatas nosaukums vairāk atgādina brīdinājuma zvanu, kuru mēs nevaram atļauties ignorēt - "Laika atskaite: kā mūsdienu pasaule apdraud spermatozoīdu skaitu, maina vīriešu un sieviešu reproduktīvo attīstību un apdraud cilvēces nākotni".

2017. gadā Svana bija līdzautore pētījumam, kurā tika konstatēts, ka laikposmā no 1973. līdz 2011. gadam spermatozoīdu daudzums vīriešiem ir samazinājies par 59 procentiem. Savā jaunajā grāmatā epidemioloģe pēta, kā zems spermatozoīdu skaits, zems auglības līmenis un dzimumlocekļa saraušanās ir saistīta ar industriālo piesārņojumu un ķimikālijām.

"Ķimikālijas mūsu vidē un neveselīga dzīvesveida praktizēšana mūsdienu pasaulē izjauc mūsu hormonālo līdzsvaru, izraisot dažādu pakāpju grūtības," viņa raksta.

Svana arī dalījās savos atklājumos par auglības līmeni. "Dažos pasaules kontinentos vidusmēra sieviete savos agrīnajos 20 ir mazāk auglīga nekā viņas vecmāmiņa bija savos 35 gados." Viņa arī piebilda, ka mūsdienu vīrietim sēkliniekos varētu būt uz pusi mazāk spermatozoīdu nekā viņa vectēvam.

Viņas jaunākais pētījums arī norāda, ka piesārņojums un ķīmiskās vielas pasliktina spermas kvalitāti un noved pie dzimumlocekļa un sēklinieku izmēra samazināšanās. Svana to sauc par "globālu eksistenciālu krīzi" un brīdina, ka tas var apdraudēt cilvēci. "Pašreizējais reproduktīvo sistēmu stāvoklis nevar turpināties daudz ilgāk, neapdraudot cilvēku izdzīvošanu," viņa raksta.

"No pieciem iespējamiem kritērijiem, kas sugu padara apdraudētu, jāatbilst tikai vienam - pašreizējais cilvēku stāvoklis atbilst vismaz trim."

Laikrakstā "The Guardian" Svanas grāmatu apspriež arī vides aktīviste Erina Brockoviča un norāda uz "mūžīgi ķīmisko vielu" iedarbību un to, ka tās parasti sastopamas elektronikā, plastmasā, pārtikas iesaiņojumos un tīrīšanas līdzekļos. "Dažas no tām, sauktas arī par PFAS jeb perfluoralkilķimikālijām, ir pazīstamas kā vielas, kas nesadalās vidē vai cilvēka organismā. Šīs ķimikālijas turpina uzkrāties, nodarot arvien jaunus kaitējumus... Katru minūti, stundu pēc stundas, katru dienu. Tagad, šķiet, cilvēce ir sasniegusi lūzuma punktu."