Izgudrojumi kas mainīja vēsturi19

Taču arī tālākai kūlturas (keramika, metalurģija, tvaika mašīnas u.c) iekarošanai pilnibā ir jāpateicas ugunim. Ilgus gadu tūkstošus cilvēki lietoja ”mājas uguni”, uzturot to no gada uz gadu savās alās, pirms paši iemācijās to iegūt ar berzes palīdzību. Visticamāk šis atklājums ir noticis nejauši, pēc tā kā mūsu senči iemācijās urbt koku. (Jo kā zināms pateicoties berzei var iegūt uguni).

Var nosaukt vairākus iemeslus, kas mudināja cilvēku apgūt ūdens stihiju. Senie ļaudis bieži pārgāja no vienas vietas uz otru, savu gājienu laikā visu iedzīvi vajadzēja stiept pašiem. Cenšoties šo uzdevumu padarīt vieglāku viņi sāka aizdomāties par transportlīdzekļiem un pirmām kārtām iemācijās savās interesēs izmanot ūdens spēku. Bez mantu transportēšanas, pie upēm un jūru krastos bija daudz zivju un vajadzēja kaut kādus līdzekļus lai tur varētu makšķerēt.

Cilvēki pamanīja, ka baļķi ūdenī negrimst, tāpēc atri vien uzmeisteroja plostu. Izmantojot vadībai garu kātu viņi devās pirmajos ceļojumos. Plosts bija smags un diez ko nevadāms pārvietošanās līdzeklis, protams viņš derēja lai transportētu mantas, īpaši ja tās vajadzēja nogādāt lejā pa straumi, bet vēl i vajag pret to. Vietās kur kāts neaizsniedza ūdens dibenu, cilvēks vadīja plostu ar dēļa palīdzību (iespējams šo ideju viņi ieguva vērojot ūdens putnus). Tātad plosts nespēja apmierināt visas cilvēka vajadzības.

Izpētot atpalikušas Austrālijas ciltis, zinātnieki saprata kā baļķis kļuva par laivu. Ja iezemietim vajadzēja pārpeldēt upi, viņš nocirta koku, tad daļu tā stumbra, attīrija to no zariem, tad gūlās uz baļķa un peldēja. Nākamais posms laivas attīstība bija vietas ierīkošana baļķī, lai peldētājam būtu vieglāk, jo gulēt uz baļķa taču nav viegli. Cilvēki sāka baļķos izgrebt caurumus vai arī izdedzināt tos. Tā kā darbarīki bija akmens, tas prasīja ļoti ilgu laiku. Sākumā joprojām tika izmantots koka kāts, bet lai peldētu pa dziļākām vietām bija vajadzīgs jauns izgudrojums – airs. Tas attīstijās pakāpeniski no dēļa ko izmantoja plosta vadīšanai, bet ātri vien ieguva mūsdienīgu skatu. Tādā veidā cilvēks apmēram 12 tūkst. gadu atpakaļ sāka apgūt ūdens vidi un dabūja savā veidā pirmo pārvietošanās līdzekli.