Interesanti mākoņu veidi2

Šie ir zemie mākoņi, kas parādās neilgi pirms negaisa. Šelfa mākonis parasti atrodas negaisa mākoņa priekšējā malā.

Šie dīvainā paskata mākoņi arī formējas līdz ar spēcīga negaisa tuvošanos. Iztvaikošanas rezultātā gaisā izveidojas negatīvas peldspējas kabatas, kas atdzesē mākoņa iekšpusi. Tā rezultātā mākonis veidojas uz leju un izskatās, kā apgāzts burbulis.

Šie mākoņi izveidojas atmosfēras zemākajos slāņos un arī ir priekšvēstneši negaisam. Tie var stiepties pat 1000 kilometru garumā un veidot pat astoņas kārtas. „Rīta krāšņuma” mākoņi parasti tiek novēroti Austrālijas ziemeļos, kā arī ASV centrālajā daļā un dažviet Eiropā.

Lēcas izskata mākoņi parasti rodas gravitācijas viļņu rezultātā. Šo mākoņu savādā izskata dēļ tie nereti tiek noturēti par NLO. Lēcveidīgie mākoņi rodas, kad gaisa plūsma sastopas ar kādu šķērsli, piemēram, kalnu.

Šis mākonis galvenokārt sastāv no ledus daļiņām. Tas ir nobriedis negaisa mākonis, kas var izraisīt spēcīgu negaisu un pēcāk viesuļvētru. „Anvil” mākoņi auksto troposfēras slāņu dēļ nereti sastāv no sniega, kurš, krītot cauri siltākiem slāņiem, izkūst un pārvēršas par lietu.

Šie mākoņi, kuri naktī spīd, pārsvarā redzami tikai polārajā reģionā, taču ir manīti arī Eiropā un ASV. Zinātnieki uzskata, ka šis mākoņu veids radies globālās sasilšanas rezultātā. Tie ir Zemes augstākie mākoņi. Pirmo reizi „Noctilucent” mākoņi tika novēroti pirms 126 gadiem, tāpēc to izpēte ir procesā.

Šis mākoņu veids atsevišķi tika izdalīts pavisam nesen – 2009.gadā. Lai gan mākoņi izskatās tumši un draudīgi, tomēr to veidošanās netiek saistīta ar negaisa tuvošanos.

Šie mākoņi spēlē galveno lomu ozona slāņa noārdīšanā virs Arktikas un Antarktikas, veidojot labdabīgu vidi ozona iznīcinošo formu eksistencei. Tie veidojas tikai pie ļoti zemas temperatūras. Pēdējo gadu laikā atmosfēra virs Arktikas kļuvusi vēsāka nekā parasti, kā rezultātā arī ozona koncentrācija samazinās.