Kāpēc mēs guļam?
Pētniekiem beidzot izdevās iegūt pirmos taustāmos pierādījumus iemeslam, kādēļ mēs visi iemiegam un guļam. Pētot peļu smadzenes, ir noskaidrojies, ka viens no iemesliem ir - lai iztīrītu smadzenes. Un ne jau no sliktām domām, bet gan no atkritumvielām, kas veidojas vielmaiņas procesā. Kad smadzenes iemieg, tad mikroskopiski kanāliņi starp nervu šūnām palpašinās un pa tiem plūst cerebrospinālais šķidrums, kas izskalo smadzenes no toksīniem, kas rodas dienas laikā.
Izaudzēta virkne orgānu
Mazītiņi orgāni, kurus sauc par organoīdiem, tiek audzēti laboratorijās, lai uz tiem izmēģinātu dažādas zāles un pētītu slimību norisi tajos. Austriešu pētnieki šogad, piemēram, izaudzēja cilvēka minismadzenes, kuras bija aptuveni ābolu sēkliņas lielumā. Lai gan mazās smadzenes netiek apgādās ar asinīm, tomēr tas ir labāks veids kā veikt pētījumus nekā izmantojot peles.
Perovskīts
Jauna tipa saules paneļu šūnas jeb perovskīti rada cerības, ka iegūt saules enerģiju tepat uz Zemes drīzumā kļūs daudz vienkāršāk un efektīvāk nekā ar tradicionālajiem paneļiem. Lai gan perovskītam ir zemākas izmaksas un labāka enerģētiskā efektivitāte, tomēr vēl jāveic pētījumi, lai pierādītu, ka tas nav toksisks vai citādi kaitīgs.
Klonēšana
Pētniekiem izdevies iegūt embrionālās cilmes šūnas klonējot cilvēka ādas šūnas - beidzot ir izdevies tas, ko centās izdarīt gadu desmitiem. Tā kā cilmes šūnas spēj izaugt par jebkuru ķermeņa šūnu, tad šī tehnoloģija kādu dienu ļaus audzēt orgānus, kas būs tiešā veidā saderīgi ar konkrētā cilvēka organismu. Pārsteidzoši, bet bija vajadzīga parasta ikdienā lietojama viela, lai šo cilmes šūnu klonēšanu realizētu veiksmīgi - kofeīns.
400000 gadu vecs cilvēka DNS
Izdevās iegūt DNS no 400000 gadu veca cilvēka kaula, kas ļāva paskaitīties uz cilvēka evolūciju no cita skatu punkta. Interesanti, ka iegūto paraugu izdevās iegūt no mazāk zināmas cilvēku sugas - Denizovāņa. Pētot iegūtos paraugus, tiek izteikti pieņēmumi, ka eksistēja vēl vairākas mums nezināmas cilvēku sugas, kuru pārstāvji krustojušies arī ar mūsu priekštečiem.
Pandorvīrusi
Pētnieki atklāja jaunus vīrusu paveidus, kuru ģenētiskā struktūra izrādījās sarežģītāka nekā ierastajiem vīrusiem. Lielāki un sarežģītāki pēc uzbūves, šīe pandorvīrusi ir samulsinājuši zinātniekus, liekot pārskatīt visu virusoloģijas klasifikāciju kā arī to, kas vispār ir definējama kā dzīvība.
Fotonu molekulas
Pētniekiem no Harvardas Ultracold Atoms izpētes centra izdevies iegūt jaunu matērijas formu. Viņiem izdevās notvert fotonus un savīt tos kopā, veidojot kaut ko līdzīgu molekulām. Tas pilnībā maina priekšstatu par gaismu, kas šķiet nekad savā starpā nemijiedarbojas - pavērs divus lāzera starus vienu pret otru un tie vienkārši izies viens otram cauri. Fotonu molekulas toties neuzvedas kā parastie lāzeri, bet gan drīzāk kā gaismas zobeni no Zvaigžņu kariem.