Aktīva sociālā dzīve ir viens no ilgdzīvošanas stūrakmeņiem. Jo cilvēkam plašākas sociālās saiknes, jo labāka viņa veselība jaunībā un vecumdienās - šādu sakarību ir atklājuši Ziemeļkarolīnas universitātes Čapenhilā (ASV) zinātnieki. Šis pētījums ir pirmais, kurā ir izdevies atrast skaidru saikni starp sociālajām attiecībām un konkrētiem fiziskās veselības rādītājiem, piemēram, paaugstinātu asinsspiedienu un aptaukošanos.
Domājot par to, kas ir ilga mūža noslēpums, prātā nāk veselīgs uzturs, fiziska aktivitāte un mērenība visās dzīves jomās. Izrādās, šim sarakstam obligāti jāpievieno arī veselīga sociālā aktivitāte.
Ziemeļkarolīnas universitātes pētnieki, analizējot lielu datu apjomu, atklājuši, ka cilvēki ar aktīvu sociālo dzīvi un plašu sociālo tīklu ievērojami mazāk cieš no tām veselības problēmām, kas bieži vien ir vainojamas pie pāragras nāves.
Pētījuma rezultāti liecina, ka lielākā loma plašām sociālajām saiknēm ir jaunības gados un vecumdienās. Piemēram, jaunības gados augsta sociālā aktivitāte būtiski pasargā no aptaukošanās riska, bet sociālā izolācija palielina iekaisumu risku tikpat ļoti, cik nepietiekama fiziskā aktivitāte. Savukārt mūža nogalē sociālā izolācija veselībai ir pat bīstamāka, nekā diabēts vai hipertonija.
Cilvēkiem brieduma gados statistiski būtisku sakarību starp sociālajām saitēm un veselību zinātniekiem atrast neizdevās. Šai dzīves periodā daudz lielāku lomu spēlēja sociālo attiecību kvalitāte, nevis kvantitāte.
ētījumā tika izmantoti dati no četrām nacionālā līmenī reprezentatīvām aptaujām par ASV populāciju. Sociālo saikņu aspektā aptaujas bija balstītas uz trim sociālo attiecību dimensijām: sociālā integrācija, sociālais atbalsts un sociālā spriedze. Veselības aspektā – uz problēmām, kas mūsdienās ir vieni no biežākajiem nāves cēloņiem: paaugstināts asinsspiediens, aptaukošanās (ievākta informācija par respondentu vidukļa apkārtmēru, ķermeņa masas indeksu) un C reaktīvā olbaltuma līmenis (proteīns, kura koncentrācija asinīs paaugstinās iekaisuma gadījumā). Pēc tam tika analizēta sociālo attiecību un veselības rādītāju savstarpējā sakarība.
Pētījuma vadītāja Ketlīna Malena Herisa (Kathleen Mullan Harris), Ziemeļkarolīnas universitātes profesore, rezultātus komentējusi sekojoši: „Atklājums parāda, ka iedrošināt cilvēkus veidot plašu sociālo attiecību tīklu un attīstīt savas sociālās prasmes, ir tikpat nozīmīgi, kā mudināt ēst veselīgi un nodarboties ar fiziskām aktivitātēm.”
