Mans vecais paklājs jeb tepiķis, jeb kovjors.
Kolas piliens un tājā izšķīdušā oglekļa dioksīda burbulīši.
Mans vecais paklājs jeb tepiķis, jeb kovjors.
Kolas piliens un tājā izšķīdušā oglekļa dioksīda burbulīši.
Atradu mīksto atstarotāju un nolēmu to uzšķērst. Šādi izskatās tā atstarojošā daļā, bet piezūmosim vēl tuvāk.
Kā izrādās, tad gaisma atstarojas lūk no šādiem sešstūrainiem elementiem un palīdz mums būt redzamiem piķa melnā nakts tumsā, kaut kur lauku ceļa vidū.
Metāla ķēdīte. Nu tā, kas sastāv no mazām bumbiņām. Drusku aprūsējusi.
Upurēju nezināma auga lapas kātiņu. Kā redzams tad tas sastāv no interesantiem elementiem, kas palīdz barības vielām pieplūst lapai, kā arī noturēt visu struktūru.
Vieta uz krekliņa, kur ir uzprintēts ar krāsains attēls.
Datora tumbiņas aizsargā kaut kāds sintētisks audums. Kaut kas līdzīgs zeķubiksēm (jāatceras uz nākamo rakstu sadabūt zeķubikses). Kā redzams šos diedziņus kāds sapinis interesantā rakstā.
Datora monitori pikselīši dejo, lai no tiem nākošā gaisma manās acīs radītu jebkādas krāsas ilūziju, lai gan reāli no monitora izstarojas tikai zaļa, sarkana un zila krāsa.
Pirkstu galu sviedru dziedzerīši aktīvi ražo šķidrumu, kas gandrīz momentā izgaro.
Uz tikšanos!