Vēl viena daļa ar mums apkārt esošiem priekšmetiem, kas mikroskopā izskatās nedaudz savādāk kā ierasts. Šoreiz pat pacentos pielikt mērogu, lai saprastu, cik lietas ir mazas. Bet spoku ūdenszīmē traucē to redzēt. 
Ikdienas priekšmeti manā mikroskopā
Ikdienas priekšmeti manā mikroskopā 2. daļa
Kā pirmais zem mana rīka pakļūst balts, mīksts porolona gabaliņš. Tā ir vistīrākā sintētika, kas palīdz trauslām lietām nesaplīst iepakojumos. Kā redzams, tad porolona noslēpums ir neskaitāmais daudzums burbulīšu, kas to padara ne tikai vieglu, bet arī elastīgu. Jūtu, ka sāku runāt kā reklāmās, tāpēc virzamies tālāk.
Mana kabatas pulksteņa mugurējā daļā ir skaists raksts un tagad man ir iespēja to pietuvināt, lai aplūkotu pilnā skaistumā. Mans debešķīgais bleķa gabals, kas skaita laiku.
Vecajam mākslīgās ādas makam sāka parādīties plaisas, tāpēc es to nomainīju pret jaunu. Kā redzams, tad starp plaisām ir atrodami mazi diedziņi.
Labas un asas šķēres. Palielinājumā izskatās, ka ir trulas, bet patiesībā griež makten labi.
...un dienišķo rupjmaizi mums sniedz. Centos nofotogrāfēt arī baltmaizi, bet tā nav tik skaista un eleganta kā īstena latviešu rupjmaizīte.
Tāds paliels griķa gabals. Ko lai saka? Griķi ir veselīgi un tajos olbaltumvielas, ogļhidrāti un tauki atrodas ideālās proporcijās, lai papildus nevajadzētu vairs neko īpaši uzņemt.
Kad biju sīkāks, tad bija man dzintara gabaliņi, kurus es nopulēju. Pēcāk nospiredu, ka jāizurbj kādā no gabaliņiem caurums, ko es arī izdarīju. Diemžēl rezultāts nebija labs, jo pie atvers niecīgi dzintara gabaliņi tomēr noplīsa.
Dzeramās sodas jeb nātrija hidrogēnkarbonāta kristāliņi uz mana pirkstu gala.
