Pēc visai aktīvas un interesantas diskusijas iepriekšējā rakstā, izlēmu veidot vēl vienu rakstu šajā sērijā- šoreiz par leģendāro krievu T-34 tanku. Protams, raksts ir subjektīvs un visi interesenti laipni aicinātu uz diskusiju.
Iespējams, labākais tanks Otrajā pasaules karā- otrā da16
92
2
T-34. Visizplatītākais tanks PSRS armijā Otrā pasaules kara laikā. Visvairāk saražotais tanks Otrā pasaules kara laikā no visiem. Otrs visā vēsturē visvairāk ražotais tanks. Lielākā daļa vēstures ekspertu tieši T-34 uzskata par labāko 2. pasaules kara tanku (pēc mobilitātes, aizsargātības, bruņojumu un ražošanas izmaksu/apjoma rādītājiem. Laikam šie fakti runā paši par sevi, tāpēc raksta turpinājumā pievērsīsim uzmanību T-34 īpatnībām, plusiem un mīnusiem.
Tanka plusi- ļoti labas bruņas, kas vismaz kara sākuma posmā bija ļoti nepatīkams pārsteigums Vācijas armijai. Bruņas ne tuvu nav biezākās (līdz 65 mm), taču to slīpais izvietojums ievērojami palielina to izturību. Papildus tam T-34 izcēlās ar izcilām mobilitātes un šķēršļu pārvarēšanas īpašībām, pateicoties platajām kāpurķēdēm un PSRS plaši izmantotai ritošajai daļai.
Reklāma
Papildus tam, tanks izcēlās ar salīdzinoši ļoti lētu un ātru ražošanu, kas atviegloja arī tā remontu. Remontēt gan šo brīnumu nevajadzēja sevišķi bieži, jo T-34 izcēlās arī ar neticamu tā izturību. Kopumā kara laikā tika uzbūvēti 57 000 (!!!) šo tanku...
Līdz 1943. gadam bija skaidrs, ka iepriekšējais 76 mm lielgabals īsti nespēj cīnīties ar jaunākajiem vācu tankiem, tāpēc 1943. gadā sāka ražot T-34 "apgreidotu" modeli ar 85 mm lielgabalu, kas ļāva cīnīties ar jaunākajiem vācu tankiem daudz līdzīgāk. Šo modeli nosauca par T-34-85
Kā redzams šajā attēlā, arī vācu armija neskādēja trofeju T-34 un izmantoja tos savas armijas vajadzībām (Latviešu leģionāru atmiņās ir minēts, ka daži šādi tanki izmantoti arī Kurzemes cietoksnī). Jāpiebilst, ka līdzīga situācija bija novērojama arī otrā virzienā- arī PSRS izmantoja dažus vācu trofeju tankus aktīvā karadarbībā.
Reklāma
Savā ziņā var uzskatīt, ka tieši T-34 ir bijis pamats lielākajai daļai sekojošo tanku dizainu, parādot, ka ir vitāli svarīgi efektīvi apvienot 3 komponentus- mobilitāti, bruņu aizsardzību un apbruņojumu.
Jāpiebilst, ka T-34 tika plaši izmantots arī kā kājnieku transportlīdzeklis- kājnieki pavadīja ceļu uz tanka, īsi pirms kaujas nolecot no tā. Šāda prakse nodrošināja nepārtrauktu kājnieku atbalstu tankiem un otrādāk.
Nobeigumā jāsaka, ka T-34 ir pavisam noteiktu uzskatāms par vienu no kandidātiem uz labākā tanka titulu, tiesa, atstājot vietu diskusijām par to, kādā svara kategorijā un pēc kādiem izvērtēšanas kritērijiem
Tev patiks šie raksti
