http://www.spoki.lv/izgudrojumi/Atombumbas-uzbuve-un-darbiba/280108 >> Atombumba. (Iesaku izlasīt, lai nerodas jautājumi lasot šo rakstu)
Šoreiz analogs raksts par ūdeņraža bumbu. Centīšos aizvietot pārgudros terminus un formējumus, lai visiem ir saprotams, tāpēc nebūs nekādas iedziļināšanās kodolfizikā. (Ja tomēr tādu gribat - atstājiet komentāros un uzrasktīšu rakstu par Hydrogen fusion reakcijām un visiem to nosacījumiem un niansēm)
Nākamais raksts - Modernie atomieroči.
Tajā būs par neitronu bumbām, mazas jaudas atombumbām un nedaudz par atomieroču izmantošanu mūsdienās.
H - bumba20
83
5
-Vielas- Lai izgatavotu ūdeņraža bumbu iesākumā vajag "parastu" plutonija atombumbu, kurā ir viens subkritisks plutonija gabals ar sfērisku sprāgstvielu, kā arī atsevišķi urānu-235, urānu-239 vai plutoniju. Vēl nepieciešams Deitērijs (ūdeņraža izotops ar 2 nukloniem kodolā), kā arī Tritijs (ūdeņraža izotops ar 3 nukloniem kodolā). Deitēriju ir iespējams iegūt no smagā ūdens (D2O), vai semismagā ūdens (HDO). Tritiju ražo no litija-6, taču tas ir sastopams arī dabā, bet ļoti mazos daudzumos. Tas ir tādēļ, ka tā pussabrukšanas periods (half-life) ir samērā īss (12,33 gadi) un tas nepaspēj uzkrāties.
-Kodolsintēzes reakcija- Vispirms, lai reakcija norisinātos, jāpārvar spēcīga elektrostatiska barjera - orientējoši kieģeļa svara lielumā uz katru atomu. Nepieciešams milzīgs spiediens, lai satuvinātu molekulas, un sāktu darboties kodolspēki, kas liek D un T kodoliem pivilkties. Tam visam nepieciešama arī milzīga temperatūra, lai maksimāli veiksmīgi saplūstu pēc iespējas lielāks kodolu skaits. Šos nepieciešamos apstākļus arī rada "parastā" atombumba. D un T savienojoties rodas hēlija kodols, lielas enerģijas neitrons(14 MeV) un 3,6 MeV tīras enerģijas.
Reklāma
-Uzbūve- Primitīvākajā variantā izskatās tā - Korpuss, kurā ir atombumba, līdzās ir novietoti deitērija un tritija gabali. Atombumbai nav jābūt pārāk jaudīgai, jo D un T saplūšanas reakcija daudzkārtīgi pārsniedz plutonija sabrukšanu izdalītās enerģijas daudzuma ziņā uz masas vienību. Ļoti svarīgs ir korpusa materiāls. Kodolsintēze pati par sevi nav pašuzturoša. Tā rada neitronus, kuri aiznes prom vajadzīgo enerģiju, tāpēc ir svarīgi paturēt neitronus pavalkā, un vienīgais veids kā to izdarīt ir masīvs metāla trauks(U-235, U-239 vai Pu).
-Detonācija- Pirmā nostrādā atombumba, kura saspiež D un T un liek tiem saplūst. No šajā brīdī izdevusās sintēzes starp D un T rodas augstas enerģijas neitroni, kuri nokļūstot U vai Pu korpusā rada tajā skaldīšanās reakciju (atbrīvo vel 180MeV), tādējādi palielinot saplūsmes enerģiju vēl 10 reizes. Tātad skaldīšanās atombumbā uzsāk un pastiprina saplūsmi, saplūsme ierosina un pastiprina otru skaldīšanos korpusā, un otrā skaldīšanās vēl vairāk pastiprina saplūsmi. Rezultātā atbrīvojas milzīgs enerģijas daudzums. Tritijs nostrādā kā daudzpakāpju aizdedzināšanas-patiprināšanas līdzeklis, tāpēc to var lietot arī parastā atombumbā.
-Efekts- Tas tieši sakrīt ar atombumbas efektu iepriekšējā rakstā, atšķirība ir tikai daudzkārt lielākajā temperatūrā un triecienviļņa spiedienā. Postījumu rādiuss arī ir daudzkārt lielāks. Mūsdienu H-bumba var bez problēmām nodarīt Latvijas ģeogrāfisko izmēru postījumus 100% apmērā. Un tas, ka šī bumba visu sasaldē, vai arī, ka šo bumbu var uztaisīt ar parastu no ūdens iegūtu ūdeņradi, ir tikai muļķīgs mīts.
Tev patiks šie raksti
