Grāmata ir neperiodisks iespieddarbs kodeksa formā ar muguriņā sastiprinātām lapām (ne mazāks par 3 iespiedloksnēm, tas ir: 48 lappuses). Parasti grāmata ir pabeigts teksts, izteikts ar rakstu zīmēm vai attēliem.Mūsdienās par grāmatu tiek uzskatīti arī elektroniskie informācijas nesēji - elektroniskā grāmata.
Jēdziena izcelsme
Jēdziens grāmata cēlies no sengrieķu valodas, bet Latvijas teritorijā ieviests līdz ar kristīgo misiju 13. gs. ar slāvu valodas starpniecību. (Jau sen tiek izteikta doma, ka kristīgo misiju izplatīja arī no tagadējās Krievijas puses). Sākotnēji par grāmatu tika uzskatīti tikai un vienīgi svētie raksti, lai gan senslāviem vārds grāmata nozīmēja mācēšanu rakstīt, lasītprasmi un zināšanas kopumā.
Termins grāmata ir saistīts arī ar lapu tīstokli,vārdu grāmata var attiecināt arī uz dažiem senajā pasaulē tapušajiem literārajiem darbiem, piemēram, seno ēģiptiešu Mirušo grāmatu un Bībeli.
Jau no 15. gs. jēdzienu grāmata uztver līdzīgi kā mūsdienās, kā iespieddarbu kopumu.
Iespiedtehnikas veidi
* Manuskripti - jeb rokraksta grāmatas ir pirmās, kas parādās, tās pastāv vēl ilgi paralēli iespiestajām. Vairums viduslaiku rokraksta grāmatu tapušas tieši klosteros un visbiežāk tās bija dažādi noraksti, kur tika izveidotas pat īpašas telpas pārrakstīšanai - skriptoriji. Grāmatas tapšanā bija iesaistīti daudzi cilvēki, no kuru vidus izcēlās skriptors - galvenā teksta pārrakstītājs, rubrikators - iniciāļu un svarīgāko tekstu iezīmētājs un iluminators - iniciāļu izzīmētājs un ilustrators.
Ļoti svarīga bija arī lapu - pergamenta izveide. Tā kā lapas veidoja no teļu ādām, kam bija samērā līdzīgs izmērs, bet kuras bija dārgas, svarīgi bija aizņemt pēc iespējas vairāk vietas. Izveidojās standarta izmērs - pilnu formātu sauca par foliantu, vienreiz locītu par folio, nākamo - oktāvu. Turklāt lapas izmēri veidojās pēc dievišķās jeb zelta griezuma proporcijas, tātad pat šeit līdzdarbojās dieva griba un pasaules kārtība. Un arī pasaules kārtību nodrošināja vairāku mūku piedalīšanās vienas grāmatas tapšanā, līdzīgi kā vēlāk, rodoties ģildēm, arī šeit katram bija tikai viens noteikts pienākums un nebija tiesību iejaukties otra darbā, jo katram šajā, zemes dzīvē, ir dota sava vieta, kas nodrošina lielo Dieva plānu.
* Inkunābulas - grāmatas, kas izdotas grāmatu iespiešanas pirmajā posmā, līdz 1500. g. Tās sākumā ļoti atgādina rokraksta grāmatas, iniciāļus un sākumā arī ilustrācijas iezīmēja ar roku, vēlāk kokgriezuma ilustrācijas tiek tikai iekrāsotas ar roku. Burtu formas un teksta iekārtojums vēl ilgi saglabā rokraksta tekstu tradīcijas. Taču līdz pat 19. gs. grāmatu iespiešana un iesiešana bija nošķirtas darbības, grāmatas pārdeva neiesietas un grāmatas jaunā īpašnieka pienākums bija rūpēties, lai tās tiktu iesietas. Pastāvēja arī noteikti noteikumi, kā iesiet inkunābulas - ar ādu apsisti koka vāki, ar apkalumiem, slēdzenēm un ķēdi, kas saista grāmatu pie plaukta vai lasāmpults, kas pierāda, ka vēl arvien grāmatas mantiskā vērtība bijusi ievērojama.
* Paleotipi - grāmatas, kas izdotas laikposmā no 1501.- 1550. g. Pamazām grāmatnieki sāk iet citus ceļus, tomēr tas notiek reti. Viens no šādiem piemēriem ir atkāpšanās no iesējuma tradīcijām - zūd masīvie apkalumi un ķēdes, rodas daži īpatnēji iesējumi. Veidojas arī jauni izdevumu tipi - polemiskās ievirzes raksti, pamfleti. Tomēr grāmatas vēl arvien saglabā savu krāšņumu, to bagātīgās ilustrācijas ir mākslas darbi, lai arī tie top iespiežot, kokgrebuma tehnikā.
* Iespieddarbi - pastāv vairāki mūsdienu iespieddtehnikas veidi, tos vieno iespēja ātri pavairot tekstu lielos daudzumos.
Grāmatu satura veidi
Pastāv vairāki veidi, kā klasificēt grāmatas pēc to satura. Vienkāršākais dalījums ir dalījums daiļliteratūrā un specializētā literatūrā. Taču tas ir pārāk izplūdis un neizsakošs dalījums. Tālāk grāmatas tiek iedalītas, sadalot abus galvenos tipus apakštipos.
Daiļliteratūru iedalīt ir visvienkāršāk, tās apakštipi ir epika jeb proza, lirika jeb dzeja, dramaturģija un liroepika. Tie savukārt iedalās katrs savos apakštipos. Pie prozas pieder romāni, noveles, stāsti, garstāsti, esejas, arī literārā pasakas, miniatūras, humoreskas, tēlojumi. Pie dzejas savukārt pieder elēģija, romance, idille, oda, himna, epigramma, sonets, rondo, rondele, trioleta, glosa, haiku. Dramaturģiju iedala drāmā, traģēdijā un komēdijā. Liroepikas iedalījums ir eposs, sāga, balāde, poēma, fabula. Taču tikpat labi daiļliteratūru var iedalīt arī pēc mērķorientētās grupas - bērnu, pusaudžu un pieaugušo literatūra.
Specializētā literatūra ir ļoti daudzveidīga un to nav viegli klasificēt viennozīmīgi. Nosacīti varētu iedalīt reliģiskā, dažādu zinātņu nozaru, populārzinātniskā literatūrā.
Grāmatu vēsture Latvijā
* 1203. g. - pirmā droši zināmā grāmata Latvijas teritorijā. Kaupo ar Teoderihu viesojoties pie pāvesta Inocenta III, bīskapam Albertam tika nosūtīta Bībele.
* 1225. - 1227. g. tiek sarakstīta pirmā grāmata Latvijas teritorijā - Livonijas Indriķa hronika.
* 1524. g. - 6. martā pēc rātes locekļa Paula Dreilinga norādījumiem mācītājam Nikolajam Rammam tika nodotas pirmās grāmatas, lai tās tiktu lietotas un kalpotu vispārīgam labumam un Rīgā tiek izveidota pirmā publiskā bibliotēka Latvijā.
* 1585. g. - tiek izdots P. Kazīnija katoļu katehisma tulkojums latviešu valodā, pirmā droši zināmā grāmata latviešu valodā.
* 1588. g. - tiek izveidota pirmā grāmatu spiestuve Latvijas teritorijā, N. Mollīna tipogrāfija Rīgā.
* 1615. g. - tiek izdota pirmā Latvijas teritorijā latviešu valodā iespiestā grāmata - baznīcas rokasgrāmta.
* 1638. g. - tiek izdota pirmā latviešu valodas vārdnīca - G. Manceļa "Lettus".
* 1649. g. - tiek izdota pirmā vēstures grāmata par latviešiem -P. Einhorna "Historia Lettica".
* 1685. - 1691. g. - Ernests Gliks pirmo reizi iztulko pilnā apjomā latviešu valodā Bībeli.
* 1782. g. - tiek izdota purmā Laicīgā latviešu ābece, kuru sastādīja G. F. Stenders.
* 1807. - 1808. g. - tiek izdoti pirmie latviešu tautasdziesmu krājumi.
Bet kas tad īsti ir grāmata?
Lūk slavenu cilvēku domas.
Grāmatas ir labāki draugi par cilvēkiem, jo tās runā tikai tad, kad mēs to gribam, un klusē tad, ja mums ir padomā kas cits. Tās dod vienmēr un neprasa nekad.
B. Minhauzens
Kad manam domu kuģim nav vairs masta un velti gaidu, kad tas ostā stās, tad redzu vēl, ka zeme neatrasta man pretī staro vecās grāmatas.
A.Skujiņa
Grāmata ir viens no lielākajiem dārgumiem, kas ceļ cilvēka vērtību. Nedrīkst būt šodien cilvēka, kas nebūtu draugos ar grāmatu. Mīlēt grāmatu jāmācās jau no bērnu dienām.
J. Osmanis
Bet no visiem pasaules brīnumiem visbrīnumainākā ir grāmata, un šais brīnumos tu vari brīvi ienirt. Tu vari sevī uzņemt visu, ko cilvēki gadu tūkstošos domājusi un jutuši. Tā ir liela laime, ka tādēļ vien dzīve jāmīl.
Z. Mauriņa
Ar grāmatām ir kā ar uguni mūsu pavardā: mēs uguni nesam no saviem kaimiņiem, mēs saglabājam to savā mājā un dalāmies tanī ar citiem. Un tas pieder mums visiem.
Volters
Darbošanās ar grāmatām saglabā jaunību, iepriecina vecumu, rotā laimi, dod patvērumu un mierinājumu nelaimē, mājās iepriecē, ārpus mājas netraucē.
Cicerons
Cik spēdams mācies grāmatu, tas prātu uzcilā.
G. F. Stenders
Grāmatās ir vairāk dārglietu nekā visā pirātu laupījumā „Bagātību salā”” un vislabākais ir tas, ka jūs varat priecāties par šiem dārgumiem ikvienā jūsu dzīves dienā.
V. Disnejs
Kas kalpo grāmatām, tas kalpo garam; kas kalpo garam, tas kalpo pasaulei.
E. Vildenbruhs
Grāmatas nebūt nav maza daļa no laimes. Literatūra būs mana pēdējā kaislība.
Fridrihs Lielais
Grāmata spēj dzīvot tikai tad, ja tās gars tiecas pretī nākotnei.
O. Balzaks
Ne tie patiesi mīl grāmatas, kuri tās neaiztiekot glabā skapjos, bet tie, kuri dienu un nakti tur tās rokā.
Erasms
Ar grāmatas palīdzību katram lasītpratējam ir dotas tiesības un iespēja ieiet gudrības karaļvalstī.
S. Smails
…Grāmata ir antropoloģisks fenomens, pēc savas būtības līdzvērtīgs riteņa izgudrošanai…grāmata ir pārvietošanās līdzeklis pieredzes telpā ar ātrumu, kas vienlīdzīgs lapaspuses pāršķiršanas ātrumam.
I. Brodskis
Grāmatu man nekad nebūs par daudz, nekad neizliksies, ka tajās pārāk dažāda tematika. Es varbūt tās visas arī neizlasīšu, bet tās vienmēr būs pie manis, un, kas zina, kādus vēl nepazīstamus krastus ieraudzīšu, burādams pa zināmu jūru.
Dž. Londons
Visas grāmatas iedalāmas divās grupās: tādās, kas noder tikai vienai stundai, un tādās, kas noder visam mūžam.
Dž. Raskins
Senie grieķi esot teikuši, ka literatūru un mākslu nemaldīgi spējot vērtēt viens vienīgs kritiķis – laiks. Kura grāmata vai bilde tam patīk, tā pārdzīvo gadu gadus, to lasa un glabā paaudze pēc paaudzes.
A. Skailis
Kaut arī viņš grāmatas atstāja istabā, viņu gudrība tomēr nāca līdzi un veidoja ap viņu apburtu pasauli, kas viņa garā mirdzēja kā atmiņas par vasaras dienu, kad jau uznākusi tumsa.
Č. Morgāns
Nav tūkstotis vai simts „labākās grāmatas”; katram cilvēkam ir īpaša šo grāmatu izlase, to grāmatu, kas ir viņam radniecīgas un saprotamas, mīļas un vērtīgas.
H. Hese
Ja gribat atstāt sev paliekošu pieminekli, ielieciet savu dvēseli labā grāmatā.
P. Buasts
Man patīk viss, kas ir vecs; veci draugi, veci laiki, vecas manieres, vecas grāmatas, vecs vīns.
O. Goldsmits
Klasika – tā ir grāmata, kura nekad nevar beigt teikt to, kas tai ir ko teikt.
I. Kalvino
Laba grāmata ir tā, kurā autors saka to, ko vajag, nesaka to, ko nevajag, un saka tā, kā vajag.
Aristotelis
Par grāmatām nekā neļaujiet sev iestāstīt. Tām nav jābūt tādām un tādām, jo tieši tāda pašlaik ir modē. Visām labām grāmatām ir kaut kas kopējs: tās ir patiesas, ja tajās aprakstītais notikums patiesi ir noticis, un, kad jūs grāmatu esat izlasījuši līdz beigām, jums ir tā, itin kā tas būtu noticis ar pašiem, un pēc tam jums tas patiešām pieder.
E. Hemingvejs
Cilvēks bez grāmatas ir akls.
Vecislandiešu sakāmvārds
Bites ziedos medu salasa, Tā no grāmatām nāk gudrība.
G. F. Stenders
Mans draugs, tā nav grāmata, kurai pieskaroties tu nepieskaries cilvēkam.
V. Vitmens
Grāmata ir labākais vientulības stundu draugs.
K. Skalbe
Labāk baskājis nekā bez grāmatām
Islandiešu paruna
Grāmatas ir tikai biezākas vēstules draugiem.
Žans Pauls
Jaunākās grāmatas ir tās, kuras nenoveco
H. Džeksons
Laba grāmata ir cilvēka dvēseles tīrākā būtība.
T. Karlais
Nav tik sliktas grāmatas, lai tanī neatrastu kaut ko labu.
M. S. Servantes
Ja lasīšana būtu aizliegta, vai tu negribētu pamēģināt?
