Acīmredzot "Google" izstrādātajai mašīnai - saucamajam "self-driving car" (automātiskās mašīnas, kas vadās bez vadītāja pēc sensoriem un citām tehnoloģijām) - vairs nav nepieciešams šoferis, jo tā brauc tik pat labi kā cilvēks pie stūres.
Dāvids Wīklijs (David Weekley) pagājušo ceturtdien ir pamanījies ietvītot interesantu bildi, kurā redzams, kā policists apturējis spoži balto, mazo mašīnu, kam pie durvīm rēgojas "Google" logo. Varētu pat iedomāties, kā policists reaģēja tajā brīdī, kad pie stūres un blakus tai nav neviena cilvēka.
Vaicāsiet - kāds tad bija iemesls šīs automašīnas apturēšanai? Ne jau tādēļ, ka tā izceļas ar interesanto dizainu un spoži, labi pamanāmu krāsu, bet tādēļ, ka mašīna satiksmē brauca pārāk lēni, apgrūtinot citus satiksmes dalībniekus un radot aiz sevis sastrēgumu. Ātrums bija mazāks par 35 jūdzes stundā (aptuveni 55 km/h) un "Google" automātiskā mašīnas ierobežotais ātrums ir tieši 25 jūdzes stundā (tas ir 40 km/h - pastāvīgi ar šādu ātrumu apdzīvotā vietā, kur nav noteikts atbilstošs ātruma ierobežojums, nav atļauts pārvietoties), kas bija arī iemesls mašīnas apturēšanai.
"Google" mērķis ir radīt automobili, kas ir draudzīgs un drošs sabiedrībai, nevis nāvējošs, kas trauktos gar tavu kaimiņu logiem ar vairāku simts kilometru stundā lielu ātrumu. Turklāt, pēc šādiem "Google" projekta eksperimentēšanas incidentiem ar policistiem rodas vairāki jautājumi. Viens no tiem - vai ievērot likumus ir vienmēr pareizi? Proti, iedomājieties gadījumu, kad Jums priekšā ārpus apdzīvotas vietas, kur maksimālais ātruma ierobežojums ir 90 km/h (ar tieši tādu ātrumu ir jābrauc, ja nevēlamies, lai policists mūs sodītu) piepeši parādās alnis uz ceļa. Ar "Google" automātisko mašīnu 40 km/h lielu ātrumu Jūs spēsiet noreaģēt, novērtēt situāciju un iespējams pat nobremzēt pirms aizskarat dzīvnieku, vai arī apbrauksiet tam apkārt. Turpretī cilvēks ar automobili, ievērojot ceļu satiksmes noteikumus ar 90 km/h diezin vai spēs tik sekmīgi izpildīt iepriekš minētās darbības, ko varētu paveikt "Google" automātiskā mašīna 40 km/h lielā ātrumā. Mēs varam tikai iztēloties, kas notiktu ar 90 km/h lielu ātrumu - galu rezultāts nebūtu no patīkamākajiem.
Tādējādi "Google" cenšas pierādīt, ka šīs mašīnas ir visdrošākās ceļu satiksmē, par spīti tam, ka kompānijas automātiskās automašīnas 6 gadu laikā ir izraisījuši 14 negadījumus, no kuriem viens ir bijis smags. Taču kompānija uzsver, ka tās visas ir cilvēka izraisītas avārijas aiz neuzmanības un paviršības. Lai nu kā, tas neapturēja kompāniju īstenot savus nodomus, jo automātiskās mašīnas tiek nepārtraukti pārveidotas - apvienotas ar dažādu veidu tehnoloģijām un programmām, lai automašīna pati spētu pieņemt dažādus lēmumus konkrētajā situācijā - izjust attālumu starp pretim braucošo automobili, "izprast" apkārt esošo vidi un citu objektu atrašanās vietas, lai nerastos ceļas satiksmes negadījumi. Protams, to visu var nodrošināt skenējošā sistēma - "Lidar" (tiek izmantots speciāls apgaismojums, ko cilvēka acis nespēj uztvert). "Lidar" apkopo gaismas atstarotās daļiņas un pārveido tās 3-D telpiskā atainojumā. Taču par spīti "Lidar" iespējām, pastāv arī skenēšanas ierobežojumi, ko dažkārt ietekmē arī laikapstākļi.
"Google" kompānija ir atbildējusi arī uz kādu interesantu jautājumu: "Kas notiktu, ja policists apturētu šo automobili (piemēram, es atrodos punktā A un mans "Google" transportlīdzeklis dodas no punkta B pie manis)? "Google", ja gadījumā policists ir apturējis šo automobili, apmaksās soda pārkāpumu, ņemot vērā, ka dažreiz ASV štata noteikumi ir līdz galam neizprotami, it īpaši, ja autovadītāja sēdeklī nav pats vadītājs.
Kopumā ņemot, šādu veidu automobiļiem ir lērumu nepilnību, kuras vēl ir jānovērš, jo tas viss ir tikai prototipa stadijā. Ja mēs ieskatāmies vēsturē, tad jau 1920.gadā radās doma par automātiskajām mašīnām. Un pati pirmā "pilnīga" šāda veida mašīna tika īstenota 1980.gadā. Neskatoties uz to visu, elektriskie un elektronikas inženieri lēš, ka līdz 2040.gadam ceļu satiksmē piedalīsies līdz pat 75% automātiskās mašīnas.
