Citplanētu jeb eksoplanētu meklēšanas lielais mērķis ir Zemei līdzīgas planētas atrašana. 2013. gada augustā Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta zinātnieki identificēja šādu planētu - Kepler 78b. Turpinot pētījumus, ir izdevies noskaidrot, ka planētas izmērs, masa un pat blīvums ir ļoti līdzīgi Zemes parametriem. Zemes līdziniece atrasta? Varētu teikt, ka jā, ja nebūtu tikai dažas niecīgas atšķirības.
Gandrīz kā Zeme, bet nav Zeme1
21
1
planēta Kepler 78b riņķo ap zvaigzni, kas atrodas aptuveni 400 gaismas gadu attālumā no Zemes. Viens gads uz šīs planētas ilgst tikai 8,5 stundas, kas ir zibenīgi īss orbitālais periods, ja salīdzina ar mūsu Zemes lēnīgo ritējumu ap Sauli 365 dienu garumā. Kā jau varat nojaust, uz šīs planētas ir ļoti karsti.
Keplera teleskopa iegūto datu analīze atklāja, ka planētas diametrs ir aptuveni 1,2 reizes lielāks nekā Zemes diametrs. Turpinot pētījumus, ir izdevies noskaidrot, ka citplanēta ir aptuveni 1,7 reizes masīvāka nekā Zeme. Tās blīvums ir 5,3 g/cm3, kas ir tuvs Zemes blīvumam - 5,5 g/cm3. Tādejādi Kepler 78b ir līdz šim mazākā citplanēta, kurai ir zināma masa un izmēri. Tās parametri liek domāt, ka šī planēta, līdzīgi kā Zeme, sastāv no cietajiem iežiem un dzelzs.
Šie parametri gan ir vienīgā līdzība. Kepler 78b ne tuvu neatrodas zonai, kurā mums pazīstamā dzīvība varētu justies komfortabli.
"Tā ir Zemei līdzīga tādā ziņā, ka masa un izmēri ir tuvi, bet patiesībā tā ļoti atšķiras no Zemes un ir vismaz par 2000 grādiem karstāka," pastāstīja asociētais fizikas profesors un pētījuma dalībnieks Džošs Vins no Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta. "Tas ir solis tuvāk patiesi Zemei līdzīgo planētu izpētē."
"Planētas esamība ir neizskaidrojama mīkla," teica astronoms Deivids Letams no Hārvardas-Smitsona Astrofizikas centra. "Mēs nezinām, kā tā ir radusies un kā nonākusi tur, kur tā ir šobrīd. Viens ir skaidrs - planēta nepastāvēs ilgi."
"Kepler 78b astronomiski tuvākajā laikā beigs pastāvēt," piebilda Dimitārs Saselovs, paskaidrojot, ka aprēķini liecina, ka aptuveni 3 miljardu gadu laikā šī planēta tiks sarauta gabalos.
Planētas, kuras riņķo ļoti tuvu zvaigznei, ir bagātīgs informācijas avots. Piemēram, Kepler 78b vienas nedēļas laikā veic aptuveni 20 orbītas ap zvaigzni, sniedzot daudz iespēju novērot planētas un zvaigznes savstarpējo mijiedarbību.
Sākotnēji tika noteikta planētas orbīta un diametrs, ņemot vērā, cik daudz gaismas bloķē objekts. Jo lielāka planēta, jo būtiskāk tā ietekmē zvaigznes spožumu. Masas noteikšana ir nedaudz grūtāks uzdevums. Tad netiek analizēta planētas kustība, bet pašas zvaigznes svārstības. Atkarībā no planētas masas, tiek novērotas, kā jau nojaušat, pavisam niecīgas zvaigznes svārstības.
Astoņas naktis zinātnieki izmantoja Keka observatorijas teleskopus, lai iegūtu nepieciešamo informāciju.
"Visu astoņu nakšu garumā mēs spriedām, vai ir vērts turpināt, vai nē," atcerējās Vins.
Pētījumus apgrūtināja ne tikai fakts, ka Zemes izmēra planētas radītās svārstības ir patiesi niecīgas, bet arī citi blakusefekti, kas "jauc galvu" - plankumi uz zvaigznes, kas var sabojāt datus un radīt pamatu nekorektiem aprēķiniem un spriedumiem.
Roberto Sančis-Oheda palīdzēja tikt galā ar šo problēmu, ņemot vērā zvaigznes rotācijas periodu, kas izrādījās 12,5 dienas garš. Tas nozīmē, ka zvaigzne rotē relatīvi lēnām, ar ātrumu 1,5 metri sekundē.
Zinot zvaigznes parametrus, bija iespējams aprēķināt planētas masu, kura ir aptuveni 1,7 reizes lielāka nekā Zemes masa. Tas nozīmē, ka Kepler 78b ir veidota no cietajiem iežiem un dzelzs.
Lai arī Kepler 78b ir līdzīga Zemei tikai pēc dažiem parametriem, zinātnieki turpinās tās izpēti, lai noskaidrotu tās iespējamo atmosfēras sastāvu, kā arī analizētu planētas virsmu.
Tev patiks šie raksti
