Stāsts:
Darbība noris ellē. Viss komikss (tam ir divas daļas) sastāv no kādas 17-gadīgas meitenes, kas ir emo subkultūras pārstāve, un papagaiļveidīgas būtnes, kas savukārt ir kāds elles pārstāvis, sarunas.
PIRMĀ DAĻA
Meitene, gribēdama ar vēnu griešanu tikai pievērst apkārtējo uzmanību, nedaudz pāarreiķinās un nokļūst ellē. Tur viņa satiek jau iepriekšminēto papagailim līdzīgo radību (kāpēc šāda autora izvēle - putns, kā velna pārstāvis (bet varbūt tas arī ir domāts pats velns), man neizdēvās atkost). Sākumā meitene vēl ''neiebrauc'', ka ir ellē, taču pēc asākām vārdu apmaiņām (te gan jāpiebilst, ka emocionāli asi uzvedas tikai meitene, putns ir mierīgāks par mierīgu) papagailis viņu apgaismo un meitene ir pat nedaudz vīlusies... Pirmās daļas beigas
OTRĀ DAĻA
Dialoga turpinājums izvēršas par izglītojošu ping-pongu, kurā papagailis savā ierastājā mierā provocē meiteni uz to, ka viņa ir gots nevis emo. Uz to meitene reaģē ļoooti emocionāli (!!!WOW!!!), un metas iztirzāt abas šīs subkultūras.
Uz šādas, agumentu izklāstu, nots, stāsts arī beidzas. Pareizāk sakot nebeidzas. Mēs tā arī neuzzinam par tālākajiem meitenes emocionālajiem piedzīvojumiem ellē. Tālākais katra lasītāja paša iztēles rokās...
Verdikts:
Obligātā literatūra tiem, kas grib zināt atšķirību starp emo un gotiem. Par to cik objektīvi - neņemos spriest.
Citāts:
Meitene: ''I'm emotionally devoid.''
Papagailis: ''You're 17! You don't know shit!''
Par autoru:
Džulians Grants (Julian Grant) - filmu režisors un producents, kā arī vēl mākslinieks no Kanādas. Viņa kontā vesels lērums vairumam neko neizsakošu filmu (ja nu vienīgi viņa 2002. gadā režisētais darbs - četru sēriju miniseriāls par RoboCop). Pēdējos gados gan vairāk pievērsies īsfilmām. Laiku pa laikam kautko uzzīmē.
Komikss netā: Pirmā daļa un Otrā daļa