Elektriskās ģitāras. Kas lācītim vēderā.10

ar tukšu vidu (hollow body)

Otrkārt elektriskās ģitāras iedala pēc grifa stiprināšanas veida: Skrūvētais grifs (bolt in neck)

Līmētais grifs(glued in neck)

caurejošais grifs(neck thry body) Šie būtu galvenie elektrisko ģitāru tipi. Protams var vēl iedalīt pēc skaņas noņemēju tipiem, tiltu tipiem, grifa profila tipiem u.t.t To visu var sakombinēt (un to arī dara) bezgalīgi daudz variantos. Un katrs no tiem rada mazliet savādāku skaņu. Tapēc ģitāristiem nereti tās ir lielākās galvassāpes – izvēlēties sev vis piemērotāko instrumentu

Lai arī elektriskajā ģitārā sakņu veido skaņu noņēmēji (pickups), un kokam ir otršķirīga loma, tomēr to nedrīkst nenovērtēt. Korpuss dod skanējumam savu toni. Korpusam tradicionāli izmanto sarkankoku, alksni, osi, kļavu. Retāk liepu, egli. Nereti, lai iegūtu akcentētu skanējumu visā skaņas diapazonā, korpusu kombinē no divām koku sugām. Šis ir semi-hollow tipa korpuss. Pamats ir taisīts no sarkankoka, bet virsma no kļavas. Sarkankoks dod patīkamus, siltus basa toņus, bet kļava izceļ augšējās frakvences. Izfrēzētajos caurumos vēlāk tiek iemontēta elektronika un tiltiņš. Pie tā vēlāk atgriezīsimies.

Grifs parasti sastāv no divām daļām. Pats grifs(neck) un grifa virsma (fingerboard, fretboard). Arī šeit kokam ir sava nozīme. Parasti pašu grifu taisa no kļavas vai sarkankoka, bet grifa virsu no palisandra (rožkoka), sarkankoka, kļavas vai melnkoka

Bet ar to jau vēl viss nebeidzas. Grifā tiek iemontētas vēl vesela sauja detaļas. Pirmkārt tas ir kompensācijas stienis (truss rod). Tā uzdevums ir kompensēt stīgu radīto spriegumu. No stīgu spiediena grifs nedaudz izliecas. Stīgas grifa vidusdaļā ir pārāk augstu, un nav iespējams spēlēt. Kompensācijas stienis ir uzbūvēts tā, ka tas liecas uz pretējo pusi. Bez tam šis spēks ir regulējams. Rezultātā grifu ieregulē ideāli taisnu vai atstāj tikai pavisam nedaudz izliektu (gaumes lieta).

Ladas (frets) Tas tiek iestrādātas grifa virsmā, speciāli šim nolūkam iezāģētās vietās. Šī ir viena no svarīgākajām lietām, ja ne pati svarīgākā, jo attālumi starp ladām ir tie, kas noteiks vai attiecīgā nots skanēs precīzi. Kļūda pat par pus milimetru būs kritiska. Ģitāru nebūs iespējams precīzi noskaņot! Katra lada ir novietota tā, ka stīgas noti palielina par pustoni. Piemēram, ja brīva stīga ir noskaņota uz Do, tad tā pati stīga uz otrās ladas skanēs kā Re (jo starpā, uz pirmās ladas, būs pustonis – Do diēzs) Parasti uz grifa izvieto 22-24 ladas, tādejādi iegūstot skaņas spektru, kas atbilst aptuveni 4 oktāvām. Protams ir daži knifiņi kā šo spekrtu vēl nedaudz paplašināt, bet tā jau ir ģitārspēles tehnika ;)