Eksperiments ar tarantula indi7

Indes ir jo īpaši noderīgas sāpju izpētē, jo to saturā ir simtiem toksīnu, radīti visdažādākajām nervu sistēmām. Daudzi no šiem toksīniem ir aminoskābju [amino acids] mezglotas virknes, kas iedarbojas uz kādu konkrētu sāpju receptoru. Julius vēlas noskaidrot, kur šie receptori atrodas un kā tie strādā. Kriss Aherns [Chris Ahern], Lowa universitātes biofiziķis komentē: "faktiski Juliusa komanda meklē jaunus veidus, kā radīt sāpes.".

Šobrīd Julius un viņa līdzautori ir publicējuši jaunākos savu pētījumu rezultātus. Viņi izolēja divus indes paveidus, iegūtus no tarantulas Heteroscodra maculata, un atklāja, ka tā izraisa mehāniskās sāpes un to pamatā var rasties arī hronoskas sāpes, kas ir līdzīgas sāpēm, ko parasti izjūt ar kairināto zarnu sindromu sirgstošie. Interesanti - kad zinātnieki injecēja mazas indes devas pelēs, tās kļuva daudz jūtīgākas pret dažādiem ārējiem kairinājumiem.

Šīs indes atslēga ir nātrija kanāli. Tās molekurālās struktūras uz neuronu membrānām var likt šūnām sūtīt elektriskus signālus un izraisīt visdažādākās nervu sistēmas reakcijas, to skaitā arī sāpes. Un tā kā nātrija kanāli ir arī ļoti nozīmīgi normālas nervu sistēmas darbībai, daudzas indes ir attīstījušās tā, lai skartu tieši šos kanālus. Daži indes paveidi nobloķē nātrija kanālus tā, ka tie vairs nespēj pārtrtaukt savu plūsmu, tādējādi nerviem rodas elektrisko signālu pārslodze. Citi toksīni, piemēram, tetrodotoksīns, vienkārši apstādina šos kanālus, tādējādi izraisot paralīzi.

Šī tarantula indei, ir divi toksīni, kas iedarbojas uz ļoti īpašu nātrija kanālu veidu. Tiklīdz zinātnieki to atklāja, viņi secināja, ka šie konkrētie kanāli kontrolē mehāniskās sāpes.

Šis atklājums var būt atslēga jaunu pretsāpju līdzekļu radīšanai. "Zinātnieki bija pārskatījuši nātrija kanālus jau pirms tam", stāsta Aherns, "ignorējot niances starp kanālu veidiem - tie visi ir lieli un kompleksi, un visi deviņi kanālu tipi nemaz nav tik strukturāli atšķirīgi. Bet šīs niances izrādijās esam ļoti nozīmīgas. Tā ir gluži kā nātriju kanālu renesance", viņš turpina, "un zāļu kompānijas labprāt veidotu speciāliem nātriju kanāliem paredzētus līdzekļus, lai ietekmētu noteiktus sāpju veidus." 

Šobrīd vietējie anestēzijas speciālisti izmanto tādas vielas kā lidokaīnu, kas nobloķē visus nātrija kanālus. Tas pārtrauc visu nervu komunikāciju noteiktā vietā uz īsu laika posmu. Kā stāsta pats Julius, farmakoloģija šobrīd joprojām ir diezgan primitīvā līmenī. Un zāles, kas ir paredzētas hroniskajām sāpēm, arī nav diez cik labas. Šādas zāles nedara neko pret sāpju avotu, tās tikai noklusina organisma reakciju pret tām.

Tātad, plašākas zināšanas par to, kas kontrolē dažādus sāpju tipus nozīmē labākus pretsāpju līdzekļus. Un minētie kanāli varētu palīdzēt rast atbildi uz citiem jautājuimem, kas nav saistīti ar sāpēm. Piemēram - nātrija kanāli, kurus skar Heteroscodra maculata ievadītie toksīni, pirms tam nebjia studēti kontekstā ar sāpēm, taču, zinātnieki agrāk bija atklājuši, ka mutācijas šajos kanālos bieži izraisa epilepsiju. Julius un viņa komanda iesaka, ka toksīni, ko viņi atklāja, varētu būt arī būtisks sākuma punkts epilepsijas zāļu atklāšanai.