Pazemes ezers Arktikā, kas bijis izolēts no ārpasaules 15 miljonus gadu, varētu sevī slēpt tūkstošiem jaunu dzīvības formu.
Dzīvība zem Arktikas ledus.32
Zinātnieki uzskata, ka Anktartīdā varētu būt lielākais un dzīļākais pazemes ezers pasaulē, kas sevī varētu slēpt tūkstošiem dzīvu organismu, ieskaitot zivis. Daudzi pētnieki domāja, ka Vostokas ezers, kas slēpjās zem kilometriem biezas ledus kārtas ir neviesmilīgs pret dzīvības formām un ūdens tajā ir pilnīgi sterils. Viss mainījās sākot urbšanas darbus, lai piekļūtu ezeram. Ledus paraugos tika atklāti pirmie dzīvie organismi. Pēc DNS pārbaudēm no ledus paraugiem zinātnieki secināja, ka uz ezeru varētu iet dziļjūras ventilācijas atveres, kas nodrošina skābekli un nepieciešamās barības vielas, kas ir ļoti būtisks aspekts ezerā dzīvojošajiem organismiem. Zinātnieki saka, ka Vostokas ezers zem 3700 m biezās ledus kārtas ir jau 15 miljonus gadu un tā izpētišna varētu dot atbildes uz jautājumiem kāda bija mūsu planēta pirms ledus laikmeta.
Pēc divus gadus ilgām DNS analīzēm ar datoru palīdzību iegūtie rezultāti liecināja, ka Vostokas ezers satur daudzveidīgas mikrobu kopas un pat dažus daudzšūnu organismus. Vairāk nekā 3500 iegūtajos ledus paraugos tika konstotētas 95% dzīvības pazīmes mikrobu līmeni. Pārējie 5 % rādija, ka tur mīt arī atsevišķi daudzšūnu organismi. Doktors Skots Rodžers no Bowling Green State University konstotēja organismu atliekas, kas ir līdzīgi ūdens blusām, posmkājiem un pat moluskiem. Interesati, ka šādi organismi parasti ir atrodami zivju iekšās, kas liecina par to, ka Vostokas ezerā varētu būt arī zivis. Vostokas ezers atrodās 800 jūdzes no Dienvidpola un 35 miljonus gadu atpakaļ bija virzemes ezers un to ieskāva tropu meži. Pētnieki domā, ka ezers iespējams ir saglabājis sarežģītu organismu tīklu.
Vostokas ezers ir apmēram 500 m dzīļš un ar ledu sāka apklāties pirms 15- 35 miljoniem gadu. Lai gan pašreizējie apstākļi ir savādāki nekā bija agrāk, ezers šķiet ir saglabājis unikālu dzīvo organismu kopu. Šie organismi 15-35 miljonu gadu laikā ir lēnām pielāgojušies mainīgajiem apstākļiem, kad Vostokas ezers no sauzemes ezera kļuva par pazemes ezeru. Lielāka daļa organismu dzīvo netālu no dziļjūras ventilācijas atverēm un hidrotermālajiem avotiem, kas nodrošina skābekli, siltumu un barības vielas.
Urbuma dziļums virs Vostokas ezera iet līdz gandrīz pašam ezeram, bet zinātnieki baidās urbties dzīļāk, jo viņi nezin kā tas ietekmēs ezerā dzīvojošos organismus. Zinātnieki nevēlās ielaist ezerā kādu mūsdienu baktēriju, kas varētu sagraut ezera ekosistēmu kā arī pastāv bažas, ka no ezera brīvībā varētu tikt kāda miljoniem gadu sena baktērija, kas spētu nodarīt ļaunumu mums un pret kurām nebūtu zāles.