17. gadsimts.
1.Pieaugot interesei par zinātni, daudzi domātāji pievērsās jaunu skaitļotāju izveidei. Viens no veiksmīgākajiem bija skots Džons Nepers. Nepers saprata, ka jebkuru skaitli var izteikt ar logaritmu. Piemēram, 100 ir 102, bet 23 ir 101,36173. Vēl nozīmīgāks bija fakts, ka logaritms no divu skaitļu reizinājuma ir šo skaitļu logaritmu summa. Šī logaritmu īpašība ļāva sarežģīto reizināšanas operāciju aizstāt ar vienkāršo divu skaitļu saskaitīšanas operāciju. Nepera tabulas, darbs ar kurām prasīja daudz laika, vēlāk tika “iedzīvinātas” ērtākā ierīcē – logaritmiskajos lineālos. Tie tika izgudroti 1620. gadu beigās. Nozīmīgas bija arī Nepera 1617. gadā izveidotās skaitāmās nūjiņas ar kuru palīdzību varēja veikt reizināšanu.
2.Pirmās mehāniskās rēķinmašīnas radās nedaudz vēlāk. 1642. gadā Blēzs Paskāls 19 gadu vecumā izveidoja summēšanas un atņemšanas mašīnu “Paskalīnu”. Strādājot ar “Paskalīnu”, saskaitāmie lielumi tika ievadīti atbilstoši pagriežot ritenīšus. Katrs ritenītis ar atzīmēm uz tā no 0 līdz 9 atbilda vienai skaitļa desmitnieka kārtai - vieniniekiem, desmitiem, simtiem utt. Pārpalikumu virs 9 ritenītis “pārnesa”, veicot vienu pilnu apgriezienu un pārbīdot pa kreisi atrodošos nākošo ritenīti par vienu vienību uz priekšu.Atšķirībā no abaka aritmētiskajai mašīnai ciparu priekšmetiskā attēlojuma vietā jau tika piedāvāts to atspoguļojums ass pagrieziena leņķa veidā. Aritmētisko operāciju veikšanai Paskāls nomainīja akmentiņu pārvietošanu ar ritenīša ass rotācijas kustību, tā kā viņa mašīnā skaitļu saskaitīšanu aizstāja ar skaitļiem proporcionālu leņķu saskaitīšanu. Paskāla izgudrotais saistīto ritenīšu princips bija vēl nākošo triju gadsimtu skaitļojamo mašīnu pamatā. Paskāla mašīnas pirmais strādājošais modelis izveidots 1642. gadā, bet tā autoru tas neapmierināja. Tika uzbūvēti ap 50 dažādi modeļi, eksperimentējot ne tikai ar materiālu, bet arī ar mašīnas detaļu formām – no taisniem stieņiem, no līkiem, no ķēdēm, no koncentriskiem zobratiem, no ekscentriem; daži kustējās taisnā līnijā, citi pa apli... 1645. gadā Paskāla dēvētā aritmētiskā mašīna bija gatava. Citi šo mašīnu sauca par Paskāla ratu.
3.Vācu zinātnieks Gotfrīds Vilhelms Leibnics nolēma uzlabot Paskāla automātu un 1673. gadā izveidoja mehānisko kalkulatoru, ar kuru var arī reizināt un dalīt. Līdz tam visi aritmometri reizināšanu veica kā vairākkārtēju saskaitīšanu. Saskaitīšana tika veikta līdzīgi kā Paskalīnā, taču Leibnics savā mehāniskajā kalkulatorā iekļāva arī kustošu daļu un rokturi, ar kura palīdzību varēja griezt riteņa rumbu vai – vēlākajos mašīnas variantos – aparāta iekšpusē izvietotos cilindrus. Šis mehānisms ar kustīgajiem elementiem ļāva paātrināt reizināšanai un dalīšanai nepieciešamās atkārtojošās saskaitīšanas operācijas. Pati atkārtošanās arī notika automātiski
.
