Karavīriem nepieciešamā ekipējuma pārvietošana ir jautājums, kuru nevar ignorēt, jo tas var izšķirt uzvaru no sakāves. Līdz ar to rodas jautājums, kā nodrošināt to, lai karavīriem vienmēr būtu pieejamas visas tiem nepieciešamās mantas, vai tā būtu vienkārša patruļa, kaujas uzdevums, vai ari jebkura cita situācija.
DARPA LS3 – robots ekipējuma nešanai!10
Protams, pirmā lieta, kas nāk prātā ir dažāda veida mašīnas ar kurām var pārvest ekipējumu un vairumā gadījumu šāds risinājums ir pilnīgi pietiekošs. Bet ko darīt, kad karavīri ir izvietoti džungļos, mežā, kalnos vai apvidū kurā vienkārši nav pieejami ceļi. Tad atliek tikai divi varianti, pirmais nest visu pašiem, otrs piegādāt nepieciešamās mantas pa gaisu, bet tas ir dārgi. Taču tagad ir vel trešais risinājums, DARPA LS3 jeb AlphaDog.
Boston Dynamics ar DARPA(Defense Advanced Research Projects Agency) finansējuma palīdzību izstrādāja šo nestu nesēju, kas var sekot karavīriem, praktiski jebkur. Kalni, krūmāji, mežs, pat seklas upītes nav šķērslis šai mašīnai.
Pagaidām šī mašīna var panest tikai 180 kg smagas kravas un pārvietot tās 30 kilometrus tālu. Un pats galvenais ir tas, ka karavīriem nav nepieciešama nekāda papildus apmācība lai viņi varētu izmantot šādu mašīnu. Viss kas ir nepieciešams, ir neliela vadības pults, kas pēc skata atgādina planšetdatoru un robots Jums sekos pa pēdām, visur kur iesit.
Patiesībā ir pat pieejamas balss komandas, ar kurām kontrolēt šo robotu. Bet visu pēc kārtas, šim robotam pamatā ir trīs veidi, kā tas var nonākt mērķi. Pirmais ir izmantojot raidītāju, kas atrodas pie objekta vai cilvēka, kuram robots sekos, kā otrs variants ir, ka robots seko cilvēkam vai objektam izmantojot savu „redzi” un sensorus, ieturot vien dažu metru distanci no cilvēka kuram tas seko. Kā pēdējais variants ir GPS, kur robotam noliek mērķi uz kartes un viņš pats dodas uz turieni meklējot labāko ceļu vai ari dodoties pa iepriekš noteiktu maršrutu.
Taču neskatoties uz to, ka armija ir ieinteresēta šāda tipa robotos, viņi nav pārliecināti, ka tas ko viņi redz, viņiem patīk. Proti, lai ari robots spēj sekot karavīriem, kuri pārvietojas raitā solī pa apvidu, kurā cita veida tehnika nespētu pārvietoties, tas tomēr ir diezgan tūļīgs, tāpat ari skaļš. Un nopietna problēma ir bojājumu novēršana uz lauka, proti, šis robots nav mašīna kurai vienkārši vari nomainīt riteni un doties tālāk. Rezultātā pēc iztērētiem 36 miljoniem eiro, armija vel nav ieguvusi gluži to ko tā vēlās.
Bet iespējams, ka jau pēc pieciem, vai desmit gadiem, šāda tipa mašīnas bus kļuvušas par neatņemamu armijas sastāvdaļu. Un nepaies ilgs laiks, līdz kāds izdomās uz šādas platformas uzlikt ieročus un tad jau vairs nebūs ilgi jāgaida līdz terminatoriem un „Skynetam”