Prāts ir katra cilvēka uzticamākais instruments. Tas ir process, kurā mūsu smadzenes sakārto maņu iegūto informāciju un to interpretē, vadoties pēc mūsu iepriekšējām pieredzēm. Šādi rodas unikālas un viegli saprotamas pasauļu tiešraides, katram prātam atrodoties savējās centrā. Prāta galvenais uzdevums nav izveidot pēc iespējas precīzāku pasaules ainu. Dodot priekšroku ērtībai un funkcionalitātei, tas rada izdevīgas ilūzijas, lai atvieglotu cilvēku orientēšanos pasaulē.
Viens no labākajiem prāta ilūziju piemēriem ir redze. Vairums cilvēku uzskata, ka acis ir kā, galvā piestiprinātas, bioloģiskas videokameras, kas apgādā smadzenes ar nepārtrauktu un plašu augstas izšķirtspējas attēlu. Tomēr tā ir viena no jau pieminētajām ilūzijām. Pirmkārt, attēls nepienāk nepārtraukti. Mūsu acis nespēj griezties no viena virziena citā, vienlaicīgi, uztverot apkārtējās ainas attēlu. Tādēļ, katru reizi, kad mainām skatīšanās virzienu, mēs uz brīdi zaudējam redzi. Visas dienas laikā, šādā veidā sakrājas aptuveni divarpus stundu ilgstošs aklums, kuru smadzenes aizpilda pašas, izveidojot ainu no iepriekš uztvertajiem attēliem. To tu vari pārbaudīt pats, nostājoties pie spoguļa un pārmaiņus pārslēdzot skatienu no savas labās acs uz kreiso un atpakaļ. Skatoties spogulī, ir redzams, ka, par spīti skatiena virziena maiņai, tavu acu attēls paliks nekustīgs, nereģistrējot zīlīšu kustības. Otrkārt, arī redzesloks, patiesībā, ir daudz šaurāks, nekā iedomājamies. Skaidra, augstas izšķirtspējas formas un krāsas redzes zona visai šaurs, aptuveni, viena piektdaļa nokopējā un atrodas tieši redzesloka centrā. Attālinoties no tā, redze kļūst arvien vairāk izplūdusi un melnbalta. Protams, mūsu subjektīvā redzes pieredze ir pilnvērtīga ar spilgtām krāsām un izteiktām formām, jo tās trūkumus kompensē smadzenes, izceļot krāsas un kontūras.
Ir skaidrs, kādēļ evolūcija ir attīstījusi izpalīdzīgas smadzeņu radītas ilūzijas. Pasaule, kas lielākoties ir izplūdusi un bezkrāsaina, turklāt uz brīdi pazustu, katru reizi, pagriežot skatu, būtu ļoti mulsinoša. Tomēr ne visas prāta radītās ilūzijas ir vērstas uz āru. Lai pilnvērtīgi orientētos pasaulē, ir nepieciešams galvenais varonis – iekšējais ES. Tas ir subjektīvās pieredzes centrs, kuru katrs no mums jūt atrodamies starp acīm un ausīm, vizinoties apkārt, kā smadzeņu pasažierim. Doma, ka iekšējās identitātes sajūta ir ar smadzeņu darbību izskaidrojama ilūzija, varbūt ļoti nepatīkama. Mēs daudz labprātāk domājam par to, kā netveramu, bezgalīgu plašumu, kura dēļ ir vērts sadalīt subjektīvo pieredzi divās vienlīdzīgās daļās: visums un ES. Tomēr vairums kognitīvo darbību pētnieku nav šaubu - iekšējā ES sajūta rodas zemapziņas procesu un mehānismu ķēdes rezultātā.
Šādas pārliecības pamatā ir vairāki kognitīvie fenomeni. Skatoties uz kādu objektu, mēs, vienlaicīgi, uztveram tā krāsu, izmēru un formu, par spīti tam, ka katru no šīm īpašībām uztver atsevišķu smadzeņu sektori. Ja uztveri veido atsevišķu neiroloģisku aktivitāšu sinhronizācija, ir pamats domāt, ka arī iekšējā centra sajūta rodas, summējot vairākus, savstarpēji neatkarīgus procesus. Tādā gadījumā, iekšējais ES pilda līdzīgas funkcijas, kā datora operētājsistēma. Līdzīgi kā binārā koda vieninieku un nullīšu rindas tiek transformētas viegli saprotamā darba virsmā ar programmu un mapju ikonām, prāts atvieglo orientēšanos pasaulē, radot subjektīvu identitātes centru. Tā evolucionārās priekšrocības ir acīmredzamas. Pirmatnējam cilvēkam, klīstot pa Āfrikas savannu un redzot skrienošu lauvu, pati kritiskākā informācija ir vai tā neskrien viņam pretī. Iekšējais ES ir pats efektīgākais līdzeklis, lai nekavējoties atpazītu briesmas un izstrādātu plānu kā no tām izkļūt.
Saīsinātās raksta versijas beigas. Pilno, 1071 vārdu garo versiju lasi JRblogā. Saite pie izmantotajiem avotiem ↓↓↓
Tu sēdi pie galda. Blakus galdam stāv akmens. Tas atrodas galvā vai ārpus tās?
ak dievi, cik labs raksts...ir ko padomāt, un sāk vilkties kopā tas, ko līdz šim nojautu, redzēju fragmentiem, bet nespēju savilkt vienā ainā...(tas ir ne tikai par šo rakstu, arī par citiem Justaride rakstiem).
Šis ir itensanerts tksets, ja jūs vraat izsīlat šo testku, tad jūs east vines no 55 cikielvēm no 100 cilkievēm, krui var šdāu testku izsīlat. Kbridžaems uniitātversē ir aājutklši, ka ciēlvki līšanasā utvezr vsiu vārdu kpoā un nav srīgvai kdāā seībcā ir bturi vdārā. Svrīgai ir, lai prmiais un pējdēais bturs neinmaās, pējiāre var būt sainmaīti un cilkvēs sēps izlsīat testku. Vai Jmus izvādes?
