Bīstamās vielas mums blakus2

Bīstamajām vielām saprot cilvēka radītas sintētiskās vielas, kas ir veidotas, lai pievienotu tās produktiem un nodrošinātu izstrādājumu ar noteiktām īpašībām un kvalitāti. Vidē tās dabiski nepastāv, un tādēļ, tur nonākot, kļūst par piesārņotājām. Šīs vielas var nonākt gaisā vai ūdenī to sintēzes vai produktu ražošanas laikā, tās var izdalīties no produktiem, kamēr tie tiek lietoti, vai arī pēc tam, kad nonāk izgāztuvē.

Kāpēc bīstamās vielas nav aizliegtas, ja tās ir tik kaitīgas? Tās ir lētas un sniedz izstrādājumiem unikālu kvalitāti, nodrošinot cilvēkiem komfortablu dzīvesveidu. Vai mēs esamgatavi no tā atteikties brīvprātīgi? Tās vielas, kurām ir pierādīts acīmredzams kaitīgums, Eiropas Savienībā (ES) ir aizliegtas vai ierobežotas, tomēr ikdienā lietojam ne mazums produktu, kas ir ražoti ārpus ES, kur bīstamās vielas ir mazāk ierobežotas vai arī netiek ierobežotas vispār. Importēto produktu testēšana, lai noteiktu bīstamās vielas, ir ļoti dārga, un ir neiespējami izanalizēt visus izstrādājumus.

Šīs vielas tiek lietotas ļoti mazos daudzumos – vai ir vērts satraukties? Šo vielu īpašības lielākoties ir tik spēcīgas, ka pat mazs daudzums var radīt negatīvu ietekmi. Lai gan ar cilvēkiem pētījumi nav veikti, tomēr ir pierādīts, ka uz atsevišķiem dzīvajiem organismiem tās atstāj negatīvu ietekmi. Piemēram, molusku mātītes maina dzimumu pie tāda bīstamās vielas – tributilalvas – daudzuma, kas pielīdzināms vienai simtdaļai vielas piles olimpiska izmēra baseinā. Neatkarīgi no šā fakta mēs lietojam daudzus produktus, kas satur šo pašu vielu vai vielas ar līdzīgām īpašībām, tādēļ rezultātā mazie lielumi krājas. Un neviens līdz šim nav sapratis vai pierādījis, kā šāds “ķīmisko vielu kokteilis” var ietekmēt mūsu veselību vai apkārtējo vidi.

Ir daudz dažādu bīstamo vielu – kā no tām izvairīties? Lai gan bīstamās vielas tiek plaši lietotas, tās reti parādās produktu marķējumā vai nu komerciālu iemeslu dēļ (piemēram, kosmētikā), vai arī to ļoti mazā daudzuma dēļ (kā piemaisījumi), vai arī vienkārši tā apstākļa dēļ, ka šāds marķējums vairumam produktu nav nepieciešams. Tomēr mēs varam izvairīties vai būt mazāk pakļauti šīm vielām, ja mēs: ·· pērkam un lietojam produktus, kuri patiešām ir nepieciešami; ·· lietojam produktus ar ekomarķējumu; ·· lasām pievienotās instrukcijas un lietojam produktus atbilstīgi to mērķim un lietošanas pamācībām; ·· dodam priekšroku zivīm, kas nav plēsējas, piemēram, karpām vai salakām; ·· uzzinām daudz vairāk par potenciālo kaitīgumu produktos un pieprasām tirgotājam izstrādājumus, kuros ir mazāk bīstamo vielu. Pastāv desmitiem citu veidu, kā izvairīties no bīstamām vielām – atklāj tos, izmēģini un dalies pieredzē ar saviem draugiem! Lai iegūtu priekšstatu, kas ir šīs vielas un kur tās ikdienā tiek lietotas, mēs piedāvājam iepazīt dažas no tām, kā arī iesakām, kā no tām izvairīties.

Ftalāti Ftalāti ir vieni no mūsdienās visizplatītākajiem cilvēka radītajiem piesārņotājiem. Lielākoties tos izmanto kā mīkstinātāju, lai PVC (polivinilhlorīda) plastmasu padarītu elastīgāku. Elastīgā plastikātā to parasti ir līdz ~ 30%.Ftalāti var dominēt daudzās lietās, kas ir mūsu mājās, un kļūt par šo vielu izcelmes avotu mūsu ķermeņos. Bērni ftalātus var uzņemt lielākos daudzumos nekā parasti, jo daudzas rotaļlietas, ko bērni košļā, tiek izgatavotas no mīkstinātāja- vinila ftalāta. Daudzos testos, kas veikti rotaļlietām, ir atklāts, ka tās satur pārmērīgi lielu daudzumu šīs bīstamās vielas.

Perfluolētie savienojumi PFC ir pilnībā fluorētas cilvēka radītas ķīmiskas vielas. PFC ir izturīgi ļoti augstās temperatūrās, noturīgi pret degradāciju un sabrukšanu vidē, un tiem piemīt arī tādas īpašības kā ūdens, tauku un netīrumu necaurlaidība. Šīs unikālās īpašības tiek izmantotas, lai dažādus materiālus padarītu izturīgus pret traipiem un skrāpējumiem. PFC ir daudz dažādu pielietojumu, piemēram, tos lieto pretpiedeguma traukos (Teflons ®), tekstilizstrādājumos (Gore-Tex ®), vadu un kabeļu pārklājumos, elektronikā, pusvadītājos u.c.

Alvas organiskie savienojumi Alvas organiskie savienojumi ir cilvēka radītas ķīmiskās vielas, kam pamatā ir ogļūdeņražu struktūra savienojumā ar alvu. Alvas organiskie savienojumi plaši tiek izmantoti kā PVC stabilizatori, pretapauguma biocīdi, lauksaimniecības biocīdi un katalizatori poliuretāna un silikonu ražošanā. Lai gan alvas neorganiskās formas kopumā tiek uzskatītas kā netoksiskas, tās organiskie atvasinājumi uzrāda kompleksu toksicitātes kopumu.

Alvas organiskie savienojumi ir noturīgi, kas nozīmē, ka tie paliek ūdenstilpju nogulumos ļoti ilgu laiku. Alvas organiskie savienojumi tiek lietoti arī daudzu patērētāju produktu ražošanā kā piedevas, un to atliekas ir atrastas gala produktos. Alvas organiskie savienojumi tika atrasti vairāku izgatavotāju ražotajās autiņbiksītēs. ·· Zīdaiņu āda ir plānāka nekā pieaugušo āda, un tādēļ tā vairāk absorbē ķīmiskās vielas; ·· Var rasties gruntsūdeņu piesārņojums no autiņbiksīšu sadalīšanās izgāztuvēs.