Kad tiek būvēti tilti un tuneļi to izstrādātāji cenšas paredzēt kā nākotnē mainīsies satiksmes intensitāte, taču kā novērojumi rāda, tad vairumā gadījumu mašīnu skaits pārsniedz visas prognozes un tas noved pie sastrēgumiem. Tāpēc šeit parādas satiksmes optimizācija, piemēram, iedomāsimies tiltu kuram katrā virzienā ir divas joslas, bet mēs redzam to, ka no rīta tikai vienā virzienā veidojās sastrēgumi , otras divas joslas ir relatīvi tukšas. Līdzīgi ir vakarā, tikai tad sastrēgumi veidojās pretējā virziena, bet tas joslas kurās no rīta valdīja sastrēgums ir relatīvi tukšas. Šeit parasti ievieš vienkāršu risinājumu, atveram tai virzienā kurā rodas sastrēgumi trīs joslas, bet tai virzienā kurā bija relatīvi maz mašīnu, atstājam tikai vienu joslu.
BTM – ātrākais veids, kā reorganizēt satiksmi uz ceļiem!6
Bet šeit atkal rodas jautājums, kā nodalīt šīs joslas, protams, atbilstoša ceļa zīme un joslu krāsojumi uz ceļā ir ļoti efektīgi, bet tomēr tie neizslēdz iespēju, ka kāds visu šo nepamanīs un nonāks frontālā sadursmē ar pretimbraucošo mašīnu.
Tāpēc šeit ienāk tehnoloģijas, kas palīdz ātri abas joslas fiziski nodalīt vienu no otras. BTM (Barrier Transfer Machine) jeb, vienkārši „Barjeru pārvietošanas mašīna” ir ASV izstrādāts koncepts, kas ļauj ātri pārvietot joslu atdalošos elementus.
Mašīna darbojās uz ļoti vienkārša principa, proti, atdalošajiem elementiem ir speciālas rievas, aiz kurām mašīna var paņemt šos elements. Un tad līdzīgi, kā pa konveijeri, šie elementi tiek vienkārši pārcelti. Neradot bojājumus ne ceļa segumam, ne pašiem atdalošajiem elementiem.
Piemēram ASV šāda tehnoloģija tiek izmantota uz Zelta vārtu tilta, lai mainītu joslu sadalījumu. Bez tam, ari citās vietās tiek izmantota šī tehnoloģija lai ātri uz ceļa mainītu joslu izkārtojumu. Kā Tu domā, vai Latvijā ir vietas kur šāda tehnoloģija noderētu?