Asteroīdi1

Asteroīdi
Detaļas Skatīts: 228 .
Jeb "planetoīdi" - "planētām līdzīgi objekti."

Vispārēja informācija. Pirmais asteroīds Cerēra tika atklāts 1801.gada Jaungada naktī. To izdarīja itāļu teatīniešu mūks – astronoms Džuzepe Pjaci. Gauss izrēķināja tās orbītu. Laikā no 1802.–1807.gadam tika precīzi fiksēti tādi asteroīdi kā Pallāda, Junona un Vesta. 1845.gadā vācu astronoms V.P.Henke uzgāja planetoīdu sakopojumu. To skaits izrādījās tik liels, ka turpmāk to apzīmēšanai sāka izmantot numurus. Mūsdienās to skaits ir ap 40 000 gabalu.

Visi šie asteroīdi izvietojas orbītā starp Marsu un Jupiteru, tiek saukti par asteroīdu joslu. Būtībā pareizi būtu tos saukt par planetoīdiem. Šodien zināmi ap 2000 planetoīdu ar visām orbītām. Summārā masa ap 3–6 triljoniem tonnu.

Asteroīdus nosacīti iedala 3 grupās, pēc to attāluma līdz Saulei:
- amori - asteroīdi, kas šķērso Marsa orbītu, bet nesasniedz Zemes orbītu;
- apoloni - asteroīdi, kas šķērso Zemes orbītu periodā, kas lielāks par 1 gadu;
- atēni - asteroīdi, kas šķērso Zemes orbītu periodā, kas mazāks par 1 gadu.

NEO. Astronomu programma Zemei tuvo objektu meklēšanai. 2006.gadā tā darbojās jau 15 gadu. Par tuvumu uzskata arī vairākus miljonus km attālumu.
Programmas mērķis ir iskaitļot bīstamos un nebīstamos objektus, lai būtu ar tiem pilnīgs katalogs. Pašlaik izskaitļoti 782 potenciāli bīstamie asteroīdi, bet kopumā zināma svairāk kā 10 000 mazās planētas. Pēc 10 gadiem varētu būt zināmi gandrīz visišāda veida objekti.

Uzbūve. Tajos ir daudz metāla.

Asteroīdu lietus. Senās jūras nogulsnēs Zviedrijas dienvidos zinātnieki uzgājuši hromīta minerālus smilšu graudu izmērā, kuros ir ļoti zema dzelzs koncentrācija. Tas liecina par šo aptuveni 480 miljonus gadu veco vielu ārpuszemes izcelsmi. Pamatojoties uz asteroīda atlieku daudzumu un izmēriem, zinātnieki uzskata, ka tolaik ugunsbumbas kritušas no debesīm simts reižu biežāk nekā šodien.

Matilde (Mathilde). Veidots no diezgan viegla materiāla. To 1997.gadā nofotografēja zonde Near-Shoemaker.

1991VG. Neparasts asteroīds ar ļoti haotisku kustības trajektoriju. Tādēļ ir pat hipotēze par tā mākslīgu izcelsmi.

Apofiss (Apophis). Uziets 2004.gadā, iesākumā apzīmēts ar Nr. - 99942. Vēlāk nosaukts par godu senēģiptiešu iznīcības un ļaunuma dievam Apofisam. Tas paies Zemei vistuvāk garām 2036.gada 13.aprīlī.
Apraksts. 320–390 m diametrā. Apriņķo Sauli 324 dienās ar ātrumu 30 km/s. 2029.gada 13.aprīlī asteroīds pielidos tik tuvu Zemei, ka to varēs redzēt ar neapbruņotu aci – attālums būs tikai 36 350 km. Viņš izlidos starp Zemi un Mēnesi, būs tuvāk nekā pat daži desmiti mākslīgo pavadoņu. Vēl neviens debess ķermenis nebūs bijis mums tik tuvu. Zemes gravitācija to var ietekmēt tik ļoti, ka vēl pēc 7 gadiem tas var ietriekties planētā, kad atgriezīsies.
NASA plāni. 2015.gadā NASA plāno uz asteroīdu nosūtīt radiobāku.
Apofiss var nodarīt postījumus nelielas valsts mērogā. Ja tas ietriektos Zemē, izostītu Francijas lieluma teritoriju. Sadursmes risks esot 1:45 000.

Cerēra. Atklājis Džuzepe Pjaci 1800.–1801.gada Jaungada naktī. Tā tika atklāta pirmā no mazajām planētām. vissmagākais no asteroīdiem. Nosaukts romiešu zemkopības dieves Cerēras vārdā.
Pētīšana. Karls Fridrihs Gauss izskaitļoja tās orbītu.
Parametri. Diametrs – 770 km. Vairāk kā 10% masas ir sasalis ūdeņradis.

Eross. Apraksts. 33 km diametrā.

Junona. Nosaukts romiešu debesu dieves Junonas vārdā.

Ar Latviju saistīti asteroīdi. Tādi ir 10. Mūsu astronomi tos nav atklājuši, bet gan aprēķinājuši to orbītas vai ieteikuši nosaukumus.
Agita – vārdu devuši ukraiņu astronomi. Par godu mūsu astronomam.
Artmane – vārdu devuši ukraiņu astronomi par godu mūsu aktrisei Vijai Artmanei.
Balodis – vārdu devuši ukraiņu astronomi. Par godu mūsu astronomam.
Dīriķis – vārdu devuši ukraiņu astronomi. Par godu mūsu astronomam.
Krišbarons – vārdu devuši ukraiņu astronomi.
Latvija – mūsu astronomi aprēķināja orbītu.
Rīga – mūsu astronomi aprēķināja orbītu. 1971.gada 25.septembrī krimas astrofizikas laboratorijas pētnieks Nikolajs Černihs savai pirmajai atklātajai mazajai planētai ar kārtas numuru 1796 piešķīra Rīgas vārdu.
Šteins – vārdu devuši ukraiņu astronomi. Par godu mūsu astronomam Kārlim Šteinam.
Vasiļevskis – atklāts ASV un nosaukts par godu trimdas astronomam latvietim.
Vasks – pēdējais nosauktais, par godu mūsu komponistam Pēterim Vaskam. Mazo planētu Čīles observatorijā 1990.g. atklāja beļģu astronoms Eriks Elsts, bet vārdu ieteica Mārtiņš Gils no Latvijas Astronomijas biedrības. 2007.gadā Elsts ieradās Latvijā un piedalījās vārda došanas svētkos.

Trīs mazās planētas, kas riņķo Saules sistēmā orbītās starp Marsu un Jupiteru, ieguvušas Latvijas vēsturisko vietu vēsturiskos nosaukumus – Mitau, Kurland un Duna. Šos vārdus planētām ir devis ievērojamais beļģu astronoms, mazo planētu pētnieks Eriks Elsts, kurš pirms gada mazajai planētai Nr. 16513 deva vārdu Vasks - par godu mūsdienu latviešu komponistam Pēterim Vaskam.
Elsts mazās planētas atklāja deviņdesmito gadu vidū Lasijas observatorijā Čīlē. Pēc atklāšanas mazajām planētām Mitau, Kurland un Duna tika piešķirti kodi attiecīgi 1991 PE6, 1993 UB7 un 1996 HM13, un tās ieguva kārtas numurus 24709, 24794 un 23617. Tomēr vairāk kā desmit gadus šīs planētas bija bez sava vārda.
Saskaņā ar astronomijā iedibināto kārtību, mazajai planētai vārdu var piedāvāt persona, kas to atklājusi vai izrēķinājusi tās orbītu. Beļģu astronoms izvirzīja domu nosaukt trīs mazās planētas ar Latviju saistītos nosaukumos. Latvijas Astronomijas biedrība šādai iecerei piekrita. Astronoms veica pieteikumu Starptautiskajai astronomijas savienībai (IAU), un pēc vairāku mēnešu izskatīšanas IAU nomenklatūras institūcijās jaunie nosaukumi tika apstiprināti.
Līdz šim ar Latviju saistīto mazo planētu sarakstā bija tieši 10 vārdu. Šobrīd to ir trīspadsmit. No tām divas jau pārstāvēja ģeogrāfiskus nosaukumus – 1284 Latvija un 1796 Rīga.
Daugavai nosaukums Duna izmantots viduslaikos, tas minēts arī Livonijas Indriķa hronikā. XIV-XVII gadsimtos latviešu valodā iesakņojās nosaukums Daugava, bet citās valodās turpināja izmantot pirmatnējo nosaukumu. Jelgavai oficiālais nosaukums Mitau bija vairāku gadsimtu garumā līdz Latvijas neatkarības pasludināšanai 1918.gadā. Savukārt, kopš Kurland ir bijis viens no plašāk sastopamajiem Kurzemes novada nosaukumiem virknē cittautu valodu no viduslaikiem līdz pat mūsdienām.

Letīcija.

Pallāda. Diametrs – 452 km.

Psiheja, iespējams Psiheja 16, kas var būt citplanētiešu bāze vai datu bāze. Diametrs – 323 km.

Silvija. To 1866.gadā atklāja angļu astronoms Normans Pogsons, un nosauca to par godu vestālietei Silvijai. Šim asteroīdam ir pavadoņi, ko attiecīgi nosauca par Romulu un Remu.

Vesta. 1807.gadā to atklāja Olbersoms. Otrs smagākais asteroīds pēc pundurplanētas Cerēras. Nosaukta romiešu ģimenes pavarda aizbildnes dieves Vestas vārdā.

Vulkāns. Merkura asteroīds.

2012 DA14. Diametrs - 57 m. Palidoja garām Zemei 2013.gada februārī.
16 Psīhe. Diametrs - 200 km. Uz tā esot tik daudz niķeļa rūdas, kas cilvēces vajadzības apmierinātu miljoniem gadu. Atrodas asteroīdu joslā starp Marsu un Jupiteru.

Uz Zemi nokritušie asteroīdi.
Izdevumā "Geology" 2014.g. publicētā Purdujas universitātes (ASV) zinātnieku pētījumā teikts: "Tiek uzskatīts, ka pēdējo 3,5 miljardu gadu laikā Zemē varētu būt ietriekušies vairāk nekā 80 asteroīdi, kas izmēra ziņā mērojas vai pat pārspēj asteroīdu, kura radītā ietekme visticamāk iznīcināja dinozauru populāciju. Ņemot vērā asteroīdu iespaidīgos izmērus, arī to atstātie krāteri ir ievērojami – vairāk nekā 100 km diametrā. Tomēr mūsu aprēķini liecina, ka tos visus atrast neizdosies nekad, jo tikai aptuveni astoņi no lielajiem krāteriem varētu būt saglabājušies līdz mūsdienām."
Viens no jaunākajiem atklājumiem saistībā ar tā saukto kosmisko bombardēšanu Zemes agrīnajā vēsturē izdarīts Dienvidāfrikā, kur 2014.g. aprīlī, netālu no ģeoloģiskas formācijas, kas zināma kā Barbertonas nefrīta josla, ģeologi uzgāja liecības par milzīga, 37-58 km diametrā liela asteroīda triecienu, kas noticis pirms 3,2 miljardiem gadu. Tomēr trieciena krāteris vēl arvien nav atrasts - iespējams to noārdījuši erozijas un ģeoloģiskie procesi.
Divi 10 kilometrus lieli asteroīdi pirms 360-300 miljoniem gadu nokrituši Austrālijā. Ietriecoties Rietumvarburtonas un Austrumvarburtonas baseinos, tie radīja 400 kilometru diametrā lielu trieciena zonu, kas, saskaņā ar 2015.gadā iegūtajām liecībām, ir lielākais līdz šim atklātais šāda veida objekts.
Dinozauru izmiršanu krīta perioda beigās pirms 65 miljoniem gadu izraisīja 10 kilometrus diametrā liela asteroīda nokrišana uz Zemes. Tā krāteri pēc ilgiem meklējumiem atrada 1990.gadā pie Čiksilubas Jukatanas pussalā, Meksikā. Krātera diametrs ir apmēram 180 km.
No gaisa labi redzamais Arizonas asteroīda krāteris ir trīs reizes vecāks, un to izveidoja kosmisks ķermenis, kuram saduroties ar Zemi, atbrīvojās miljons reižu mazāks enerģijas daudzums.