Reti kuram ienāk prātā, bet plastiskajā ķirurģijā izmantotais silikons ir caurspīdīgs materiāls. Un līdz ar to caurspīdīgi ir arī implanti, kurus ievieto, piemēram, krūtīs ...Un pat parastais lukturītis, kurš spīd cauri ādai, pārvērš operētas krūtis par kaut ko līdzīgu naktslampiņai.
Ar silikona pupiem tu esi naktslampiņa17
Pašu materiālu iegūst, savienojot silīciju ar ūdeņradi, un to savulaik paveica krievu zinātnieks Adrianovs, kuram vēl padomju laikos ienāca prātā uzsintezēt organiskus silīcija savienojumus. Atkarībā no polimerizācijas pakāp[es silikons var būt gan šķidrs, tā arī ciets. Ķīmiski viņš ir inerts. Bez implantiem vēl no silikona ražo sadzīves ķīmiju, ēēē...kaut ko ar spārniņiem, iepakojumus, dezīšus un ko tik vēl ne.
Šampūnos silikons pastiprina matu krāsu, nagu lakas ātrāk žūst, krēmos- padara ādu gludāku un samazina citu kosmētikas līdzekļu alerģiskumu.
Tā kā silikons ir pilnīgi inerts, viņš pilnīgi nav spējīgs izraisīt alerģijas. Pateicoties noturībai, silikons laika gaitā nemainās. Nokļūstot cilvēka organismā, silikons neuzsūcas, par sasmalcinātas silikona daļiņas viņš pilnīgi un uz visiem laikiem paliek, kur bijis un nenokļūst citos orgānos, kur varētu radīt visādus sarežģījumus. Ja neskaita caurspīdīgumu noteiktos apstākļos silikona krūtis pilnīgi neatšķiras no dabiskajām : mīkstas, elastīgas, gludas.
Mākslīgo krūšu cierums un nedabiskums ir mīts- ja nu vienīgi ķirurgs pamanās implantu ielikt šķībi- vienam man pazīstamam cilvēciņam tā gadījās. Silikonu ieliek diezgan dziļi zem mīkstajiem audiem un muskuļiem un rētas pēc operācijas parasti nepaliek. Tāpēc vīrfieši parasti atšķirību nepamana...ja viņiem nav pa rokai lukturīša.