Teksasas universitātē Ostinā (ASV) izstrādāts jauns pētījums, kas var izrādīties noderīgs mācību metožu uzlabošanā. Amerikāņu pētnieki atklājuši, ka cilvēkiem pēc jaunu zināšanu apguves jādod prātam atpūta un iespēja apdomāt uzzināto, lai informācija nostiprinātos. Šāda rīcība uzlabo spēju mācīties vēlāk.
Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Proceedings of the National Academy of Sciences”.
Zinātnieki jau iepriekš atklājuši, ka prāta atpūtināšana palīdz nostiprināt atmiņas par notikumiem, kā arī saglabāt informāciju. Tagad arī noskaidrots, ka izmantojot garīgo (mentālo) atpūtu, jaunās zināšanas ir vieglāk piesaistīt iepriekš iegūtajām, tā uzlabojot turpmāko mācību procesu.
Pētījums notika sekojoši: zinātnieki iesaistītajiem dalībniekiem deva divus uzdevumus, kuros bija jāiegaumē dažādas sērijas ar saistītu fotogrāfiju pāriem. Starp abiem uzdevumiem dalībniekiem deva laiku atpūtai, kurā viņi drīkstēja domāt par jebkuru brīvi izvēlētu tēmu. Pēc atpūtas sekoja otrais uzdevums.
Pēc eksperimenta veikšanas, aplūkojot smadzeņu skenēšanas materiālus, zinātnieki novēroja sakarību, ka tie pētījuma dalībnieki, kuri brīvo laiku starp uzdevumiem izmantoja, lai nesteidzīgi pārdomātu iepriekš redzēto, veiksmīgāk tika galā ar nākamo uzdevumu. Īpaši labi sakarība izpaudās, ja bija iespējams saskatīt kaut nelielu informācijas saistību starp abiem uzdevumiem. Pēc pētnieku domām, dalībniekiem, kas pirmajā uzdevumā apgūto bija pārdomājuši atpūtas laikā, bija izdevies izveidot informācijas saiknes, kas palīdzēja uzņemt informāciju arī vēlāk, neskatoties uz to, ka tā bija vāji saistīta ar iepriekš apgūto.
„Pirmo reizi ir izdevies parādīt, kā informācijas apstrāde smadzenēs atpūtas laikā var uzlabot turpmākās mācīšanās panākumus. Atmiņu „pārskatīšana” atpūtas laikā tās padara spēcīgākas, ne tikai ietekmējot to oriģinālo saturu, bet arī nākamās atmiņas,” norādījusi viena no pētījuma autorēm, Teksasas universitātes psiholoģijas un neirozinātnes asociētā profesore Alisona Prestona (Alison Preston).
Kā norādījuši pētījuma autori, jaunais atklājums var palīdzēt skolotājiem izstrādāt efektīvākus mācīšanas veidus. Piemēram, ja profesors augstskolā plāno mācīt studentiem par neironu savstarpējo komunikāciju cilvēka smadzenēs, viņš vispirms var lūgt studentiem atcerēties, ko viņi skolas laikā apguvuši par elektrības pārvietošanos vados – procesu, kam ir vairākas līdzības ar neironu komunikācijas principu. Pēc tam, kad studentiem dots laiks pārdomāt jau zināmo, profesors sāktu klāstīt jauno tēmu. Uzdodot jautājumus par iepriekš apgūtajām zināšanām, tiktu veicināta domāšana un atsvaidzinātas senākas atmiņas. Šādā gadījumā studenti jauno informāciju spētu vieglāk sasaistīt ar iepriekš zināmo un līdz ar to –vieglāk izprast jauno vielu.
„Nekas nenotiek izolēti. Kad mācāmies kaut ko jaunu, atsaucam atmiņā arī ar jauno informāciju saistītās zināšanas, ko esam guvuši iepriekš. Procesa rezultātā jaunā informācija tiek piesaistīta iepriekšējai,” paskaidrojusi Prestone.
Līdz šim tika uzskatīts, ka agrākās atmiņas traucē jaunas informācijas apguvi. Jaunajā pētījumā pierādīts, ka patiesība vismaz daļā gadījumu ir pilnībā pretēja. Taču, lai apgalvotu, ka sakarība darbojas vienmēr, nepieciešams veikt plašākus pētījumus.
Kā pētījuma dalībnieki šoreiz tika izraudzīti pieauguši cilvēki. Zinātnieki informējuši, ka līdzīgu pētījumu plāno veikt, tajā iesaistot bērnus, lai noskaidrotu, vai arī bērnu smadzeņu reakcija būs līdzīga.
Attēls: Eksperimenta dalībnieku smadzeņu darbības impulsi, kuru analīze parādīja kā mentāla atpūta un tikko apgūtā pārdomāšana ietekmē mācīšanos, tika ierakstīti, izmantojot fotogrāfijā redzamo funkcionālās magnētiskās rezonanses iekārtu. 
