9 nejauši izgudrojumi pie kuriem esam ļoti pieraduši9

Saldējums pildīts vafeles konusā tika izgudrots tikai 1904. gadā. Kādā saldējuma izstādē to iepildīja konusiņos, lai labāk tas izskatītos, bet cilvēkiem tas tik ļoti patika, ka tas kļuva par revolucionāru gardēžu stila lietu. 

Persijs Spencers bija radaru speciālists kurš pētīja mikroviļņus. Kāda pētījuma laikā viņš sajuta, ka šokolāde viņam kabatā sāk diezgan strauji kust. Un tā viņam radās ideja izmantot mikroviļņus pārtikas gatavošanā. 1945. gadā tika radīta pirmā mikroviļņu krāsns. 

1905. gadā, kad Soda Pop bija kļuvis par populārāko dzērienu, 11 gadus vecais Frenks Eppersons nolēma ietaupīt naudu, pagatavojot to mājās. Izmantojot pulverus un ūdeni viņš ieguva diezgan labu produktu, bet atstāja to pa nakti uz mājas lieveņa visu nakti. Tā kā nakts bija auksta, viņa pagatavotais dzēriens bija sasalis ar visiem maisīšanas kociņiem iekš tā. Tā tapa saldētās sulas saldējums uz kociņa. 

1968. gadā Spencers Silvers strādāja pie eksperimenta, meklējot ideālo līmi. Tas ko viņš atklāja tomēr nebija līme, ar kuras palīdzību visi materiāli arkātīgi spēcīgi cieši turās. Viņš atklāja līmi, kura pretēji, ne parāk cieši piesaistās. Ar kolēģiem tomēr izsprieda, ka šādu līmi var izmantot, lai grāmatā liktu grāmatzīmes, nesaplēšot lapiņas, kad tās atkal grib izņemt, kā arī viegli var pielīmēt pie ziņojuma dēļa. Tā radās lipīgās piezīmju līmlapiņas. 

Čārlzs Gudjērs (Charles Goodyear) pavadīja daudzus gadus, meklējot veidu, kā padarīt gumiju izturīgu pret karstumu un aukstumu taipat laikā. Kādu rītu viņš nejauši uzgrūda sēru un svinu uz gumijas. Pēctam pārbaudīja, vai vispār gumija būs lietojama un atklājās, ka viņa gadiem veiktie pētījumi realizējušies nelielājā starpgadījumā. 

Otrā pasaules kara laikā, kad inženieris Ričards Džeims domāja kur novietot uz kuģa klāja esošās atsperes, viņš nejauši vienu no tām izmeta no rokām lejā pa trepēm. Viņam par pārsteigumu tā rotēdama viļņveidīgi uz priekšu, kustību beidza tik trepju apakšā. Tā radās rotaļlieta, par kuru pasaulē priecājušies tūkstošiem bērnu - Slinkijs. 

Kad Vils Keits Keloggs palīdzēja brālim gatavot pusdienas vietējās sanatorijas apmeklētājiem, viņs pētot receptes apstājās pie kukurūzas pārslām. Savas intereses dzīts viņš gribēja notestēt, kas notiktu, ja kukurūzas pārslas apgrauzdētu. Protams sanatorijas klientiem šāds ēdiens iepatikās un tā radās kellogs brokastu pārslas. 

Franču ķīmiķis Eduards Benediktus nejauši piegrūdās pie kolbas, kas stāvēja uz viņa galda un to nogāza. Viņam par pārsteigumu tā nesabira sīkās drumslās un neizkaisijās pa grīdu, bet gan viscaur saplaisāja un turējās kopā. Pēc izpētes viņs pamanīja, ka šajā kolbā bija iepriekš bijis plastmasas celulozes nitrāts, kas to ietvēra no iekšpuses. Tā tika izgudrots drošības stikls. Bet citi interesanti, smieklīgi un labi raksti manā profilā