Visums šķiet bezgalīgs un cilvēce ir izpētījusi tikai mazu daļu no visuma. Neskatoties uz to, mēs jau esam novērojuši prātam neaptveramas lietas visuma dziļumos. Brīžīem liekas, ka viss ir iespējams visumā, tāpēc zinātnieki bieži hipotēzē par to kas varētu eksistēt, vai kādreiz eksistēja. Šoreiz raksts būs par zvaigznēm kas "varētu" eksistēt.
Ja Jums šis raksts patika, lūdzu piespied Like vai Share 
Paldies!
Zombiju zvaigzne ir hipotētiska zvaigzne kas veidojas binārajā zvaigžņu sistēmā no 1AX tipa supernovas ( pastāv 5-20% iespēja ka bināro sistēmu 1A supernova pārvērtīsies 1AX) . Šāda tipa supernova sprādziena laikā iznīcina tikai pusi no savas masas un pāri paliek pusmiris baltais punduris kurš ar savu gravitācijas spēku piekļūs tuvāk kaimiņu zvaigznei un sāks no tās izsūkt enerģiju.
Aukstā ledus zvaigzne ir hipotētiska zvaigzne kas varētu parādīties tālā visuma nākotnē, kad starpzvaigžņu gāzes sastāvēs pārsvarā no metāliskās matērijas. Šī metāliskā gāze gan palielinās, gan samazinās masu kas nepieciešama lai zvaigzne varētu sāktu savu kodolsintēzi.
Tiek paredzēts, ka objekts ar 0.04 solāro masu (40 reizes leilāku masu nekā Jupitera) , kas mūsdienās pārvērstos par brūno punduri, nespējīgu sākt kodolsintēzi, nākotnē ar metāliskās gāzes palīdzību varētu sākt kodolsintēzi ar 0 grādu temperatūru, ar to pašu sasaluša zvaigzne veidotos.
Preona zvaigzne ir hipotētiska zvaigzne kas eksistēja visuma pirmsākumos un sastāv no preoniem. Preoni pieder kvarku un leptonu apakškategorijā. Preonu daļiņām nav dimensiju un ar to pašu tās neaizņem nekādu vietu kosmiskajā telpā un tās apzīmē ar vienkāršu punktu.
Pēc teorijas šīs daļiņas eksistēja pirms sub-subatomu daļiņām, kas nāca pirms subatomu daļiņām lai veidotu atomu daļiņas. ( Insert Inception meme here )) 
Tiek uzskatīts ka šāda tipa zvaigznes varētu mūsdienās veidoties no ļoti milzīgām zvaigznēm . kas nestabilā veidā sabrūk, bet nespēj veidot neitrona zvaigzni vai melno caurumu.
Quasi zvaigzne, arī pazīstama kā melnā cauruma zvaigzne, ir hipotētiska supermasīva zvaigzne kas kādreiz eksistēja pašos visuma pirmsākumos, kad ūdeņraža un hēlija atomi bija piesārņoti ar smagākiem elementiem.
Atšķirība no mūsdienu zvaigznēm kas iegūst enerģiju no kodolsintēzes, Quasi zvaigzne ieguva enerģiju no matērijas kas tika iesūkta melnajā caurumā. Šāda tipa zvaigzne veidojās kad proto-zvaigzne sabrūk veidojot melno caurumu, bet dēļ milzīgās zvaigznes masas un gravitācijas, sabrukšanas procesā izdalītā enerģija netiek laista prom, bet gan paturēta ap pārpalikušo melno caurumu.
Tumšā zvaigzne ir teorētiska zvaigzne kas varētu eksistēt pēc Ņūtona mehānikas principiem. Dēļ zvaigznes milzīgās masas, otrais kosmiskais ātrums ir tāds pats vai lielāks par gaismas ātrumu, kas neļauj gaismai izbēgt no zvaigznes virsmas. Ar to pašu zvaigzne ir vienmēr piķa melna.
Tumšās zvaigznes ir analogs melnajiem caurumiem vispārējā relativitātes teorijā.
un tas ir viss, ko vari pateikt?
priekš tevis varbūt, bet ja paņem aizvēsturisko enerģijas nezūdamības likumu, tad ir labāka sajēga.
p.s. ja tev nav saprotams, tad brīdī, kad tu elpo vai bezdē, tava organisma saražotā enerģija tiek patērēta gāzu izvadīšanai un difūzijai, un ja tu nerīsi, tad nebūs spēka ne gāzes apmainīt plaušās caur augšējo caurumu, ne arī izvadīt sakrājušos metānu no sava apakšējā cauruma.
Par šo tēmu jau vienreiz rakstīju.
Mans personīgais vienoklis ir tāds, ka patiesību mēs uzzināsiem tikai pēc apmēram 2 miljardiem gadu, jo šobrīd ir tikai hipotētiskas teorijas par to, kas notiek ar mums zināmo visumu, jo šajā laika periodā būs saprotams vai nu visums sāks sarauties līdz ubermasīvam melnajam caurumam, kas bija lielā sprādziena pirmsākums (to var;etu saukt par singularitāti, kas atkārtojas katrus 30 miljardus gadus), vai arī būs lielais plīsiens, kas saraus gabalos mums zināmo visumu.
Es uzskatu, ka mēs esam matērija no uberliela melnā cauruma, kurš nespēja saturēt sevī esošo matēriju un antimetāriju, kā rezultātā notikās lielais sprādziens (jo gravitācija nespēja noturēt atsevišķi matēriju un antimatēriju), bet tā kā nevar būt strīdi par to, ka ir mums apmēram 80% nezināmas fiziskālas un ķīmiskas vielas, tad es domāju, ka ir jāpieņemt teorija, ka matērijai ir viena reakcijas spēja, savukārt antimatēŗija savas reakcijas spējas zaudē jau stipri sarežģītākos apstākļos, tas ir, ja matērija spēja pastāvēt mums zināmos apstākļos, tad antimatērija spēj pastāvēt tikai laboratorijas atstākļos, kas ļauj pieņemt, ka visa esošā antimatērija ir reaģējusi ar matēriju jau mums zināmā visuma pirmsākumos, un tikai tāpēc mēs pastāvam.
p.s. nevienam nav sajēgas par to, kas notiek melnajos caurumos, bet viens ir skaidrs, ka ja jau fotoni netiek no tā ārā, bet gamma starojums tomēr tiek izstarots, tas nozīmē, ka jebkuras vienkāršās vielas (ūdeņradis, hēlijs, litijs, slāpeklis, skābeklis) gravitācijas ietekmē spēj pārvērsties par supersmagajiem elementiem (zelts, svins, urāns, un citi), un sausais atlikums ir viss iespējamais starojums (alfa, beta, gamma) + neitroni, neitrino un higsa bozoni + mums nezināmais, kas spēj sašķel mums nesašķeļamas saites starp vielām.
p.p.s. uz zemeslodas atrodamais zelts, sudrabs, svins, urāns ir pieejams tikai un vienīgi ar meteorītu palīdzību, jo zemes pirmsākumos visi smagie elementi ir zemeslodes centrā. Ja kādam ir šaubas par to, lai pamēģina podā nolaist jaunā gada izlieto laimīšu svina sīkumus noskalot. Nekad nesanāks (ja nu vienīgi pohu kluci uzliks pa virsu un tad jauns meteorīts visu aizskalos).
tieši tagad no 23:03 pa N24 TV iet raidījums par tumšo matēriju.
tulkojums ir vācu valodā, bet ar sarkano pogu var uzlikt orģinālajā valodā, kas būs vācu/angļu valodā.
un tieši tagad iet runa par to, ka galaktikas tur kopā tumša matērija.
p.s. Līdz 1938.gadam uz zemes visi bija pārliecināti, ka visums sastāv no piena galaktikas. Tikai Habls spēja atšķirt, ka citas zvaigznes ir galaktikas. Tāpēc no 1990.gada zemi apriņķo Habla teleskops.
