Šajā rakstā par zinātniekiem, kas eksperimentēja ar sevi zinātnes un atklājumu vārdā. Daži eksperimenti beidzās ar lieliem atkājumiem, daži ar katastrofu.
Šī ir pirmā daļa. Drīzumā taps arī otrā.
5 Traki eksperimenti ar sevi....30
542
3
Lielākā daļa cilvēku uzticās ķirurgam brīdī, kad ir nepieciešama operācija, bet ne Evans Onīls. Viņš būdams ķirurgs uzskatīja, ka neviens cits nav tik piemērots, lai operētu viņu. Onīls vēlējās piedzīvot to, ko jūt pacients operācijas brīdī. Viņa mērķis bija atklāt jaunus anestēzijas līdzekļus. Evans amputēja sev vienu no pirkstiem izmantojot jaunu anestēzijas veidu- Novokaīna anestēziju. Pēc tam izmantojot šo pašu anestēzijas veidu viņš nolēma izgriest sev apendiksu. Tobrīd ķirurgam operācijas laikā vajadzēja veikt daudz lielāku griezumu nekā tagad un Evans operāciju veica izmantojot spoguļus, lai redzētu, kur viņš sev griežs. Sevis operacija ilga 30 minūtes, bet viņš saskārās ar biedējošu momentu, jo vienā brīdī viņa zarnas sāka slīdēt arā pa griezuma vietu, jo viņš atradās sēdus stāvokli. Viņš atklāja jaunu anestēzijas veidu.
Džons Pāvels Staps bija pieredzējis gaisa spēku virsnieks, kurš bijainteresējās par strauja paātrinājuma un pelēlinājuma ietekmi uz cilvēka organismu. Tika uzskatīts, ka cilvēka ķermenis var izturēt 18 G spēku pirms nāves. Džons apgalvoja, ka cilvēks var izturēt daudz vairāk un nolēma to pierādīt uz sevis. Viņš pakļāva sevi daudz lielākam G spēkam nekā jebkurš cits agrāk bija pieredzējis. Viņš uzskatīja, ka cilvēks var pārdzīvot par 46 G lielu spēku, tikai tam pareizi jāsagatavojās.. Nevar teikt, ka viņa ķermenis bija priecīgs par šiem eksperimentiem, jo viņš cieta no tīkleņu bojājumiem, pārsprāgušiem asinsvadiem, estremitāšu deformācijas un citām traumām. Džons uzskatīja, ka pareiza pozīcija paatrinājuma laikā ir ļoti svarīga, tāpēc izdomāja daudzās drošības jostas un precīzus sēdekļus, kas pasargā pilotus paātrinājumu laikā. Viņš arī atklāja to, ka ja piloti 30 minūtes pirms pacelšanās ieelpo tīru skabekli, tad viņu pašsajūta lielos paātrinājumos ir daudz labāka. Viņa atklājumi noveda arī pie automašīnu drošības jostu izveides.
Reklāma
Frederiks Hanzels ar sevi veica dīvainus eksperimentus. Viņš vēlējās atrast diētas veidu, kas paātrinātu svara zudumu ēdot lietas kam nav kaloriju. Pusaudža gados viņš mēģināja ēst putnu spalvas, zāģu skaidas, bannānu stublājus un citus obektus, kas ļauj viņam zaudēt svaru un nesatur kalorijas. Viņš kļuva par zinātnieku un pēc tam pētija cik ātri dažādi objekti veic savu ceļu caur mūsu gremošanas sistēmu. Mazi tērauda un sudraba priekšmeti caur organismu izgāja 8 stundu laikā. Zelta granulu iziešanai bija nepieciešamas pat 22 dienas. Stikla pērles caur organismu izslīdēja 40 stundās. Viss ātrāk caur organismu izgāja auklas, tam bija nepieciešamas 1,5 stundas. Viņa svara zaudēšanas metodes bija neticami efektīvas, tikai problēma tāda, ka neviens negribēja tās uz sevi izmēģināt.
Visi veči zin kādas sāpes ir jāpārciešs, kad dabūn sitienu par saviem sēkliniekiem. Nu, tad divi trakie zinātnieki Herberts Volards un Edvards Kermihels izlēma izpētīt šīs sāpes. Viņi lika uz saviem sēkliniekiem svaru un belza par tiem, lai noskaidrotu no kā šīs sāpes rodās, kā tās izplatās un kā ietekmē ķermeni. Viņi noskaidroja kā sāpēs sēkliniekos sākas ja uz tiem uzliekt 900 gramu smagu obektu. Sāpju laikā rodās nepatīkamas sajūtas cirkšņos un mugurā. Viņu darbs un secinājumi par sēklinieku sāpēm netika apstiprināti, jo nebija citu zinātnieku, kas bija gatavi veikt līdzīgus ekperimentus un riskēt ar savu vīrietību.
Nātans Kleitmans bija pirmais zinātnieks pasaulē, kas pētija miegu. Cilvēki pavada aptuveni 1/ 3 no savas dzīves guļot, un Nātans vēlējās izpētīt miega ietekmi uz organismu. Pateicoties viņa eksperimentiem cilvēki daudz uzzināja par REM ciklu, diennakts ritmu un miega nepieciešamību. Viņš pavadīja 115 stundas nomodā, lai izpētītu miega trūkuma ietekmi uz cilvēka organismu. Viņam sākās halucinācijas kā arī viņš vairs nespēja sakarīgi domāt. Viņš pētija arī cilvēka bioloģisko pulksteni, kas kā zināms ir ieregulēts uz 24 stundu ciklu. Nātans pierādīja, ka šo ciklu ir iespējams mainīt. Viņš 32 dienas pavadīja alā, kur atklāja, ka viņa bioloģiskais pulkstenis ir pārslēdzies uz 28 stundu ciklu. Viņš arī ir pavadījis 2 nedēļas uz zemūdenes pētot miega modeļus jūrniekiem un izstrādājot speciālus diennakts miega grafikus, lai jūrnieki būtu možāki un spēka pilni.
Tev patiks šie raksti
