It kā jau viena no attīstītākajām valstīm, kur tik tiešām ražo visu, bet dzīve tur nemaz nav viegla. Lūk 25 fakti par interneta cenzūru Ķīnā...
P.S. Nezinu kāpēc, bet šis raksts ļoti negrib normāli pievienoties. Teksta nepilnības ir novērstas, bet ar bildēm cīnīties man vairs nav spēka...
Interneta policija. Tiek ziņots, ka tajā kopumā strādā 30 000 darbienieki, kuru uzdevums ir pārbaudīt personas, kuras ievieto informāciju internetā, kura varētu aizskart Ķīnas valdību vai amatpersonas. Šāda informācija ietver baumas, valsts noslēpumus, kā arī materiālus, kas varētu nomelnot Ķīnas reputāciju, ziņo CNN.
Visi taustiņu pieskārieni tiek ierakstīti. Pat interneta kafejnīcās visi čati, online spēles un e-pasti tiek ierakstīti, padarot neiespējamu slēpšanos vai patiešām privātu ziņu nosūtīšanu.
Interneta detektīvs. Ķīnas valdība izmanto speciālu programmatūru, ko sauc par "Interneta detektīvu", kura ieraksta saitus, kurus tu apmeklē, e-pastus, spēles, ziņu aktivitātes un identitāšu karšu numurus. Valdība apgalvo, ka izmanto šo programmatūru, lai vieglāk varētu notvert noziedzniekus, kuri izmanto interneta kafejnīcas.
Lielais Ugunsmūris vs. Zelta Vairogs. Oficiālais online cenzūras idejas nosaukums ir Zelta Vairoga Projekts. Tas tika uzsākts 1998. gadā. Šī projekta kritiķi to dēvē par Ķīnas Lielo Ugunsmūri.
Ķīnā ir vairāk interneta lietotāju nekā Amerikā. Protams, ka Ķīnas populācija ir daudz lielāka nekā ASV, bet amerikāņi agrāk dominēja virtuālajā pasaulē. Taču šobrīd Ķīnas interneta policijai ir jāuzrauga aptuveni 253 miljoni lietotāju.
Ja tevi pieķer Ķīnas aizskaršanā vai nomelnošanā, tev var piespriest reālu cietumsodu.
Yahoo! netiešā veidā palīdzēja aizturēt žurnālistu no Ķīnas. 2007. gada aprīlī Cilvēktiesību Aizsardzības Organizācija iesūdzēja tiesā Yahoo! par "labprātīgu" atbalstu Ķīnas valdībai, nodrošinot to ar kāda ķīniešu žurnālista un vēl kāda "kiberdisidenta" personālo informāciju un e-pastiem. Ķīnas valdība izmantoja šo informāciju, lai abus arestētu, un Yahoo! tika plaši kritizēts par šo sadarbību. Starp kritizētājiem bija arī ASV kongress.
Arī citu valstu kompānijām ir jāpielāgojas Ķīnas likumiem. Tādas ASV interneta kompānijas kā Yahoo! un Google piedāvā savus servisus visapkārt pasaulei, tomēr Ķīnā šie piedāvājumi ir ierobežoti. Dažus gadus atpakaļ Ķīnas valdība liedza pieeju Google, jo "kāds ierēdnis apsūdzēja to (Google) pornogrāfijas izplatīšanā," ziņo PC World.
Ja kāds tiek pasludināts par vainīgu par aizvainojoša satura publicēšanu internetā, piemēram, par valdības nomelnošanu, tad var nākties maksāt soda naudu līdz 1800$ apmērā.
Amnestijas cīņas. Ķīna regulāri bloķē piekļuvi Amnesty International mājas lapai, jo šī organizācija kritizē Ķīnu par tik daudzu žurnālistu apcietināšanu katru gadu. Mājas lapa tika bloķēta arī 2008. gada Olimpisko spēļu laikā, bet šis aizliegums tika īslaicīgi atcelts internacionālo žurnālistu sūdzību dēļ.
''Nezinu kāpēc, bet šis raksts ļoti negrib normāli pievienoties.''
ķīnieši tevi vēro.
Lai gan leilākā daļa faktu bija zināmi, ļoti interesants raksts. Pat atsauce ir :)
Vienīgi par to, cik Yahoo! "netieši" palīdzēja apcietināt Shi Tao gan ir diskutabls jautājums, jo Yahoo! un Google ir noslēgti līgumi ar Ķīnas valdību.
Acīmredzot sūdīgi strādā,ja pieļauj ka mēs redzam kā ķīnieši rij savus sūdus vai ir kkādi zoo vai nekro fīļi un vēl visādus slimus murgus.Acīmredzot tas nav valstij apkaunojoši
ASV kopš 11. septembra arī ir gandrīz tāda pati sistēma kā Ķīnā tikai noklusēta, un ja pieņems ACTA likumprojektu, tad tā pat būs arī pie mums
