Jūs dzirdējāt? Apokalipse tuvojas. Runā, ka ASV, Eiropā un Lielbritānijā dzimst stāsti par vīrusu, kas ir senāks par pašu „melno nāvi” un Spāņu gripu. Ebolas vīruss nogalina pašā šausmīgākajā veidā un gatavojas nogalināt visu cilvēki. Vai tā tiešām ir? Nē. Ebolas vīrusa bīstamība ir uzpūsta. Tas bija bīstams un iznīcinošs Āfrikā, bet par pārējās pasaules paniku tieši mediju aģentūras ir vainīgas.
10 iemesli, kāpēc Ebolas vīruss nebūs pasaules gals26
Kad 1918. Gadā sākās spāņu gripas epidēmija, tā inficēja gandrīz trešo daļu pasaules iedzīvotāju. Pateicoties biedējoši efektīvam izplatīšanās ātrumam, vīruss kļuva par neticami bīstamu cilvēcei, apmēram tāpat, kā filmās rāda par zombijiem. Jautājums vai Ebolas vīruss spēs to pašu?
Nekādā gadījumā. Atšķirībā no spāņu gripas, Ebolas drudzi ir ļoti grūti saķert. Lai tas notiktu, inficēta cilvēka šķidrumiem jānokļūst jūsu ķermenī caur brūci vai kādu no jūsu ārējām atverēm. Jūs varat skalot rokas inficētās asinīs, pēc tam kārtīgi noskalot un jums nekas nebūs.
Kas saistīts ar parastiem šķidrumiem, ar kuriem mēs dalāmies ikdienā – siekalas un sviedri? Pēc Vispasaules veselības organizācijas datiem, dzīvs vīrus nekad nav atradies sviedros. Siekalas – tā kļūst piesārņota tikai pašās smagākajās saslimšana stadijās, tas ir – jums vajadzēs skūpstīties „pa franciski” ar neārstējami slimu pacientu, lai būtu iespēja inficēties. Caur odiem un citiem kukaiņiem asinssūcējiem vīruss netiek nodots.
Ebolas vīrusu ir tik grūti saķert, ka jūs varat sēdēt lidmašīnā blakus ar inficētu cilvēku visu lidojuma laiku un jūs neinficēsieities. Bija gadījums, kad inficēts cilvēks izvēmās lidmašīnā, bet neviens cits netika inficēts.
Pētot infekciozu slimību, ārsti konstatē faktoru, kas tiek saukta par galveno reproduktīvo apzīmējumu (R0). Vienkāršāk – R0 mums pastāsta par to, cik daudz citus cilvēkus var inficēt slims cilvēks. HIV šis apzīmējums ir 4, kas norāda, ka vidēji ar HIV inficēts cilvēks „ideālā” gadījumā inficēs četrus cilvēkus. Supervīrusiem šis apzīmējums ir 18, kas tos pārvērš īpaši lipīgos. Ebolas vīrusam maksimālais rādītājs ir 1,5 – 2. Tas ir, ja pilnībā neizolēt inficētu cilvēku, viņš knapi spēs inficēt divus citus.
Matemātiski pat šāds salīdzinoši zems izplatīšanās rādītājs var radīt plašu infekcijas izplatīšanās lauku, ja to laikā neapstādināt. Bet civilizētā pasaulē tagadējais Ebolas vīrusa R0 ir zemāks par vienu. Tā kā vīruss izplatās caur šķidrumiem, tas daudz labāk jūtas vietās un kultūrās ar zemu medicīniskās apkalpošanas līmeni. Valstīs ar pietiekošu medicīnisko infrastruktūru vīrusam vispār nav attīstības iespējas. To var apstādināt ar vienkāršu izolāciju, tehniski – vienkārši aizvērt durvis.
Visas bailes ap Ebolas vīrusu ir pamatotas ar to, ka tas var iegūt iespēju inficēt caur elpošanas ceļiem. Zinātnieki mūs pārliecina, ka tas nevar notikt – bet mēs zinām, ka vīrusi spēj mutēt. Vai tas tehniski ir iespējams?
Tehniski ir iespējams ir arī tas, ka sviestmaize kļūs par prezidentu. Kaut arī teorētiski Ebolas vīruss var mutēt, tomēr tam vajag pārkāpt visus vīrusu nodošanas likumus. Nav nekādu pierādījumu tam, ka Ebolas vīruss iegūst iespēju tikt nodots caur elpošanas sistēmu. Pat superātri mutējoši vīrusi kā gripa un HIV nekad nav mainījuši to nodošanas veidus.
Tas ir maz ticams, ka Ebolas vīruss tiks nodots caur klepu un šķaudīšanu kā gripa. Ebolas vīruss lielos daudzumos neizplatās plaušās vai kaklā, tāpēc iespēju tam ir maz. Tāpat vīruss neizmanto saaukstēšanos kā tā attīstīšanās platformu. Pie tam, respiratorie patogēni izplatās pa visu pasauli nedēļu vai dienu laikā. Ja Ebola būtu iemācījusies lidot, tad mēs par to jau būtu uzzinājuši.
Kaut arī tas izskatās neloģiski, bet vairākums vīrusu vēlas, lai jūs dzīvotu. Visveiksmīgākie vīrusi noteikti nenogalina 12 stundu laikā. Piemēram, ir vīruss HSV-1, kas klusi dzīvo organismā miera stāvoklī, kas tam ļāva inficēt 90% amerikāņu, kuru vecums ir pēc 60 gadiem.
Salīdzinot Ebolas vīrusu ar šo darvinisma monstru, tas izskatās nožēlojams. Tas nogalina savus īpašniekus tik ātri, ka nespēj pat izplatīties. Tas nav pareizi no jebkuras dabiskās atlases punkta.
Daudz vairāk ticams ir tas, ka veiksmīgas mutācijas rezultātā vīruss kļūs mierīgāks. Ebolas vīrusam tā būs evolucionāla uzvara, jo tā spēs izplatīties lielākā cilvēku skaitā. Mums tas nozīmē to, ka vīruss kļūs mazāk bīstams.
Viena no pašām bīstamākajām vīrusu spējām ir to inkubācijas periods: laiks star to brīdi, kad jūs saķerat vīrusu un kad parādās simptomi. Šajā laikā tādas slimības kā gripa vēl aizvien var būt infektozas, tāpēc sanāk, ka vīruss staigā pa planētu, bet jūs par to nemaz nezināt. Par laimi, Ebolas vīruss nav tāds.
Ebolas vīrusa pacienti var dalīties ar slimību, kamēr neparādīsies simptomi. Pat tādā gadījumā, ja jūs padalījāties ar vēmekļu krūzi ar savu labāko draugu dienu pēc tam, kad saķērāt vīrusu, draugs nesaslims. Tas ir ļoti noderīgi cīņā ar šo vīrusu, jo lielāka daļa cilvēku noteikti pamanīs, ka viņu draugi ir saslimuši ar Ebolas vīrusu un noteikti vairs neizturēsies pret viņu kā parasti.
Papildus bonuss: vīruss pārstāj kļūt lipīgs pēc simptomu izzušanas, tāpēc saķert to no izdzīvojušā arī nav iespējams.
Atceraties cūku gripu? 2009. gadā mēs bijām pārliecināti, ka šis gripas uzliesmojums gatavojas iznīcināt visu dzīvo uz Zemes. Mēs pat nepamanījām, kā gripa no sākuma izplatījās pa’visu pasauli, bet aiz robežām ar to saslimuši jau 60 miljoni cilvēku. Cik tad šoreiz ir saslimuši cilvēki, lai rastos tāds tornado medijos?
Pagaidām tie ir 14000 cilvēki visā pasaulē. Kaut arī 14000 ir daudz un šausmīgi priekš iesaistītajām pusēm, bet tas tāpat norāda, cik fenomenāli lēni izplatās Ebolas vīruss, jo mirušo skaits ir 5500 cilvēki. Dažās valstīs bija viens vienīgs saslimšanas gadījums ar Ebolas vīruss, un tāpat visi palika dzīvi. Piemēram, ASV saslima trīs cilvēki. Latvijā pagaidām saslimis nav neviens.
Salīdzinājumam: buboņu mēris saslimdina septiņus cilvēkus gadā. Bet tomēr mēs vēl aizvien esam tālu no tā, lai „melnā nāve” atkārtotu savas pandēmiskās darbības Eiropā.
2008. gadā Mišela Bārnsa nokāpa no lidmašīnas, kas lidoja no Ugandas, pat nenojaušot, ka ar viņu kopā bija pasažieris. Viņas ķermenī bija paslēpies nāvejošais Marburgas vīruss, tuvs Ebolas vīrusa radinieks – gandrīz tādi paši simptomi un izplatīšanās ātrums. Tuvāko dienu laikā parādījās simptomi, bet šo dienu laikā Bārnsa kontaktējās ar gandrīz 260 cilvēkiem. Uzminiet, cik no viņiem nogūlās palātā ar Marburgu?
Neviens. Bārnsa izdzīvoja un vairs nevienu neinficēja. Viņa pat nezināja, ka viņai bija vīrusa saslimšana.
Cita sieviete no Nīderlandes bija tajā pašā Ugandas daļā, kurā Bārnsa iepazinās ar Marburgu. Un atkal neviens nesaslima, neskatoties uz vietējo varu brīdinājumiem.
Un tās nav tikai sakritības. Tiešā nozīmē, katrs gadījuks, kad Eiropā pieminēja Marburgas vīrusu, nāvju un inficēto līmenis bija nenozīmīgs. Uzliesmojumā Johannesburgā 1975. gadā tikai trīs cilvēki inficējās un viens nomira. Pat slavenais uzliesmojums Frankfurtē un Belgradā 1967. gadā paņēma tikai septiņu cilvēku dzīvības un trīsdesmit viens saslima. Un tie bija tie gadi, kad mēs gandrīz neko nezinājām par vīrusiem, kā arī medicīniskās procedūras to iznīcināšanai bija vājākas.
Kas kopīgs Sjerraleonei, Gvinejai un Libērijai, neskaitot Ebolas drudzi? Atbilde: īpaši slikta medicīniskā infrastruktūra. Visas trijās valstīs veselība nav nekas vairāk kā melns aiz naga. Veselības profilakses vispār nav, pacientus neārstē, ja tie nevar atļauties sev nepieciešamos preparātus. Libērijā daudzām slimnīcām nav aizsargātas ierīces un personāls. Tādos apstākļos ir skaidrs, ka pat klibais Ebolas vīruss spēj atrast sev ceļu.
Salīdzināt šo trīs valstu medicīnu un to, kas ir pieejama mums ir pilnīgi atšķirīgas lietas. Piemēram, Vācijā ir septiņas slimnīcas, kas ir nodrošinātas ar cīņu pret Ebolas vīrusu. Lielbritānijas veselības sistēma ir tik laba, ka valdība domā, ka kopējais saslimšanu skaits nekad nebūs no diviem cipariem. Cilvēkiem nav par ko uztraukties.
2005. gadā vīrusologs Haincs Feldmans radīja vakcīnu, kas apstādina Ebolas vīrusa izplatīšanos makaku vidū līdz un pēc inficēšanās. Tā kā tajā laikā neviens nebija ieinteresēts par vakcīnas finansēšanu, līdz pētījumiem uz cilvēkiem šī lieta neaizgāja. 2009. gadā šo vakcīnu izmēģināja uz vācu darbinieces, kas nejauši sadūrās ar adatu, kas inficēta ar Ebolas vīrusu. Vakcīna viņai neradīja nekādu kaitējumu un, iespējams, izglāba viņai dzīvību.
Tā nav vienīgā Ebolas vīrusa ārstēšanas metode, kas šobrīd tiek eksperimentētas. Pēc tropiskās medicīnas profesora Džeremija Farrara vārdiem, jau ir vairāki potenciālie varianti, kas spēj nodrošināt noteiktu aizsardzības līmeni. Protams, ka pēc parastajiem standartiem tos nevar izmēģināt uz cilvēkiem, bet ja izvēle būs starp nepārbaudītu vakcīnu un augstas iespējamības nāvi – kā tas šobrīd notiek ar inficētajiem Āfrikas rietumos – cilvēki paši izvēlas vakcīnu.
Jūs laikam vairs nevarat sagaidīt, kāpēc mēs tika daudz dzirdam par vīrusiem, kas skāruši ne tik lielu cilvēku skaitu. Kāpēc avīzes un resursi mums publicē stāstus par to, ka visas pasaules mediķi mums melo, cenšoties nopelnīt naudu, ka pasaulei ir „vāks”. Ir pietiekoši iemeslu, un viens no tiem ir ļoti vienkārš: pīpls rij to (Pardon).
Apskatieties uz jebkuru pandēmijas stāstu pēdējo desmit gadu laikā. Kļūst skaidrs, ka mediji izceļ tikai negatīvus notikumus. Atipiskās pneimonijas epidēmijas laikā Daily Mail uzspridzināja tabloīdus ar nosaukumiem, ka šī epidēmaj var kļūt nopietnāku par AIDS, kā arī prognozēja vairāk par miljardu inficēto. Uzminiet? 2004. gadā nebija neviena saslimšanas gadījuma. Kad parādījās cūku gripa, daži raksti stāstīja par to, ka tā spēj nogalināt līdz 120 miljoniem cilvēku. Lielbritānijā panikas efekts bija vēl sliktāks nekā pati gripa. Līdz 2009. gada vasarai nomira tikai 30 cilvēki, bet mediju radītā panika radīja kaitējumu veselības sfērā.
Galu galā, ja mediji turpinās biedēt politiku, tad var izrādīties arī patiesi. Vīruss tiešām nākotnē spēj iznīcināt cilvēci. Bet tas noteikti nebūs Ebola vīruss. Drīz visi nomierināsies un aizmirsīs.