Tie, kuri kaut nedaudz seko līdzi maniem rakstiem un vismaz dažus no tiem ir izlasījuši, noteikti varēs pateikt to, ka esmu pietiekami liels Linux un atvērtā pirmkoda piekritējs, tādēļ mēdzu spokos publicēt kādas jaunākās Linux distribūcijas versijas apskatus, sniegt mazāk vai vairāk noderīgus padomus, kā arī iesaistīties diskusijās par savos rakstos paustajām idejām. Piemēram, savos iepriekšējos rakstos esmu rakstījis par mītiem un patiesībām, kas saistīti ar Linux operētājsistēmām (1. daļa un 2. daļa).
Iespējams, ka kādam ir radusies vai tieši šobrīd radās interese par to, kādēļ esmu tik liels Linux piekritējs un kādēļ vispār sāku to izmantot savā ikdienā. Tādēļ šajā rakstā centīšos nedaudz sīkāk aplūkot 5 galvenos iemeslus (pārējos 5 iemeslus publicēšu raksta otrajā daļā), kādēļ es atteicos no Microsoft Windows un sāku aktīvi izmantot Linux. Jau tagad piebildīšu, ka šajā rakstā uzskaitītie iemesli ir tikai mans personīgais skatījums uz MS Windows un Linux operētājsistēmām (OS), tādēļ iespējams kādam lasītājam mani uzskaitītie iemesli šķitīs neatbilstoši, bet kāds cits manu sarakstu vēlēsies papildināt ar citiem, viņam svarīgiem iemesliem, argumentiem.
10 iemesli, kādēļ es sāku lietot Linux41
1. Sistēma tās lietošanas laikā ievērojami nenoveco, nekļūst lēnāka.
Daudzi noteikti piekritīs tam, ka tikko instalēta MS Windows OS darbojas ātri, bez ievērojamām aizkavēm un visas instalētās programmas atveras pieņemamā laikā. Taču laikam ritot, instalējot daudzas programmas, lejupielādējot apjomīgas datnes, kā arī vienkārši – aktīvi izmantojot datoru, Windows OS kļūst nedaudz lēnāka – salīdzinot ar sākotnējo instalāciju tās pašas programmas atveras krietni ilgāk utt.
Lai gan aprakstītajai problēmai ir vairāki cēloņi, kā arī daudzi risinājumi kā šo problēmu novērst, piemēram, regulāri datorā veicot dažāda veida veiktspējas uzlabošanas un tīrīšanas pasākumus, defragmentējot cieto disku, iegādājoties SSD disku HDD diska vietā u.c. Galvenokārt šīs problēmas lielākais cēlonis ir Windows OS izmantotā NTFS datņu sistēma, kura neveic optimālu datņu izkārtošanu, fragmentēšanu uz cietā diska.
Linux OS savukārt tiek izmantota ext4 datņu sistēma (vai tās vecākās versijas – ext2, ext3), kas nodrošina daudz labāku datņu organizēšanu datora cietajā diskā, tādēļ Linux OS pēc aktīvas jaunu programmu instalēšanas, datņu lejupielādēšanas un apstrādes īpaši nesamazina savu ātrdarbību. Protams, tas viss apskatāms normas robežās – ja aktīvi tiek veiktas daudzas darbības ar apjomīgām datnēm, tad arī Linux OS ir novērojamas datņu fragmentācijas izraisītās problēmas.
2. Ciešāka saikne, kontakti ar izstrādātāju. Iespējams ietekmēt OS izstrādi.
Daudzi slavē Microsoft par tā klientu atbalsta servisu un noniecina to, ka atvērtā pirmkoda un Linux OS lietotājiem palīdzība jāmeklē forumos, IRC čatos utml. Taču patiesībā šādā veidā bieži vien ir iespējams daudz labāk sazināties ar operētājsistēmas izstrādātājiem, kā arī izteikt savus priekšlikumus par iespējamajiem uzlabojumiem OS, risināt atklātās problēmas un kļūdas, īpaši tajos gadījumos, ja apmeklējat kādas mazāk izplatītas Linux distribūcijas oficiālos forumus vai sarakstes kanālus.
Tāpat jāmin, ka parastajiem mirstīgajiem ir daudz lielākas iespējas ietekmēt un izmainīt atvērtā pirmkoda OS plānotās, veiktās izmaiņas atšķirībā no slēgtā koda sistēmām. Vai arī, ja OS izstrādātāji lietotāju vajadzības neņem vērā, pavisam vienkārši iespējams izmantot kādu citu no vairākiem desmitiem, simtiem Linux OS, kas atbilst lietotāja vajadzībām.
3. Neliels potenciālo vīrusu skaits. Nav nepieciešama lieka programmatūra.
Neteikšu, ka man, iepriekš izmantojot Windows OS, vīrusi un jebkāda cita kaitnieciskā programmatūra ir nodarījusi būtiskus zaudējumus, problēmas utt. Vienkārši neesmu no tiem cilvēkiem, kas aktīvi vienmēr kaut ko lejupielādē no interneta vai instalē kreisās programmas no neoficiālām vietnēm. Daudz lielākas šaubas rodas no tā, ka tev kā godīgam datoram lietotājam, vīrusu kāds vienkārši varētu atsūtīt e-pastā vai vēl muļķīgāk – tu to varētu iegūt no savas USB zibatmiņas, piemēram, aizstāvot skolas datorā savu prezentāciju utml.
Kā jau minēju iepriekš – viss apskatāms saprāta robežās – tas nozīmē, ka arī Linux OS ir pietiekami daudz vīrusu, lai radītu sev būtiskus sarežģījumus, taču, ievērojot vienkāršus drošības nosacījumus, vīrusus atvērtā pirmkoda OS ir pietiekami grūti iegūt. Tāpat Linux OS nav nepieciešams izmantot anti-vīrusa programmatūru, kas lieki noslogo datora resursus, bieži vien tās izmantošanas licence maksā pietiekami lielu naudas summu, kā arī apgrūtina citu it kā nelabvēlīgo programmu darbību.
4. Ātrāka datoram pievienoto ierīču atpazīšana.
Lai gan Windows 7 un Windows 8 operētājsistēmās ir jūtami būtiski ātrdarbības uzlabojumi datoram pievienoto ierīču, piemēram, peles, USB zibatmiņas u.c. atpazīšanas ātrumā salīdzinot ar Windows XP, taču man aizvien šķiet nedaudz dīvaini – kādēļ katru reizi datoram pieslēdzot jaunu, iepriekš nepievienotu ierīci ir jāgaida vismaz 20-30 sekundes laika, kamēr šo ierīci iespējams lietderīgi izmantot.
Linux OS gadījumā, pieslēdzot datoram pirmo reizi kādu jaunu ierīci – tā tiek atpazīta un pieejama jau 2-5 sekunžu laikā, turklāt atpazīšanas procesā ļoti reti ir redzamas kādas problēmas, atšķirībā no MS Windows, kas ik pēc neilga laika pajautā vai nevēlies pārformatēt savu USB atmiņu, jo to nav iespējams veiksmīgi atpazīt. Ja kādu ierīci vairs nespēj atpazīt Linux OS, tad gandrīz droši var teikt, ka tā ir sabojājusies un izmetama (vairāk attiecināms tieši uz USB zibatmiņām).
5. Lielāka privāto datu drošība un kontrole pār OS.
Pašlaik man personīgi tas nav pārāk aktuāli un tik ļoti nozīmīgi, taču vēl viens iemesls, kādēļ sāku Windows vietā izmantot Linux, ir tas, ka Linux man sniedz daudz lielāku kontroli pār sistēmā notiekošajiem procesiem, aktīvajām programmām un aktivitātēm, kas notiek datoram ieslēdzoties, piesakoties savā lietotāja kontā. Tāpat, ņemot vērā daudzās NSA specdienesta aktivitātes ASV, nav īpaši lielas garantijas, ka arī Latvijā MS Windows lietotāju personīgās datnes, dati un cita veida informācija netiek nodota trešajām personām.
Šajā reizē tas arī ir viss, atvainojos par to, ka raksta beigu daļa izveidojās samērā īsa un sasteigta, salīdzinoši ar ievadu, taču saprotu, ka tikai retais iespējams šo visu izlasīs.
Kā jau vienmēr – droši izsakiet savu viedokli un idejas komentāros, kā arī apmeklējiet manu profilu, lai izlasītu citus ar Linux distribūcijām un atvērto pirmkodu saistītos rakstus.