Intervija ar Ekonomikas un kultūras augstskolas prorektori Oksanu Lentjušenkovu.
Vai jāmāca, kā apiet likumu?0
- Tuvojas noslēgumam uzņemšana Jūsu augstskolā. Vai esat apmierināta ar jauno studentu pieplūdumu?
- Lai arī kopējais studentu skaits valstī sarūk, tieši uz mums tas ietekmi neatstāj. Jaunie - un arī ne tik jaunie cilvēki acīmredzot novērtē mūsu studiju programmu un pasniedzēju korpusa kvalitāti. Šogad, piemēram, mūsu Vadības zinību angļu plūsmā iestājās pat no tālās Indijas. Laikam jau mūsu vārds arī tur ir pazīstams.
- Šogad Jūsu augstskolā ir atvērta jauna studiju programma tiesību zinātnēs. Taču ir dzirdēts viedoklis, ka juristu jau tā mums ir pārāk daudz.
- Nevaru piekrist. Pavasarī bijām sarīkojuši starptautisku konferenci, kuras ietvaros notika ekspertu diskusija "Vai darba tirgum joprojām ir vajadzīgi ekonomisti un juristi?". Visi diskusijas dalībnieki bija vienisprātis - tās joprojām ir pieprasītas profesijas gan privātajā, gan publiskajā sektorā, īpaši, ja cilvēks pietiekami labi orientējas abās šajās jomās. Tāpēc arī nolēmām izveidot profesionālo bakalaura studiju programmu "Starptautiskās komercdarbības tiesības". Tās mērķis ir sagatavot augsti kvalificētus un konkurentspējīgus speciālistus - juristus ar padziļinātām zināšanām un sapratni ekonomiskajos procesos un komercdarbībā, kuri spēj nodrošināt komersantiem juridisku atbalstu Latvijā un starptautiskajā tirgū. Vienlaikus tiks sagatavoti arī speciālisti valsts pārvaldei, kuri palīdzēs mums veiksmīgāk apgūt Eiropas fondus un aizstāvēs Latvijas intereses starptautiskajās institūcijās. Šī ir vienīgā šāda veida studiju programma mūsu valstī.
- Uz ko šajā programmā tiks likts uzsvars?
- Mēs mācīsim studentus izmantot likumus savu darba devēju interesēs.
- Skaidrs, ka likumi paver dažādas iespējas, par kurām komersantam vai ierēdnim ne vienmēr ir skaidrs priekšstats. Taču daudzi savas zināšanas izmanto, lai atrastu veidu, kā likumu apiet.
- Tieši tā. Teikšu atklāti - mēs mācīsim arī to, kā izmantot likuma nepilnības. Ne tāpēc, ka mēs necienītu savu valsti vai Briseli (pret to gan šī cieņa ir mazāka), bet gan tāpēc, ka valstij un arī likumam ir jākalpo cilvēkam, nevis otrādi. Un mēs mācīsim, kā izstrādāt likumus, lai nebūtu vajadzības meklēt ceļus to apiešanai. Universālo, standartizēto risinājumu laikmetā mēs mācām studentiem individuālo kreativitāti. Radošumu.
- Par šiem Jūsu piesauktajiem standartizētajiem risinājumiem. Eiropas Savienību var raksturot ar diviem jēdzieniem - totālā tolerance un totālā birokrātija. Pirms kāda laika vienā no intervijām jūs teicāt, ka šo vērtību (precīzāk, pseidovērtību) laikmets strauji tuvojas norietam. Ko Jūs teiktu šodien?
- Ka sāk skanēt kapu zvans: Breksits, protesta reakcija uz Eiropas islamizāciju, Donalda Trampa fenomens - pasaule jau ir mainījusies, un tie, kas nemainīsies tai līdzi, kas nebūs šo pārmaiņu virzītāji pozitīvisma gultnē, aizies pa mamutu taku. Bet jaunajai kārtībai būs vajadzīgs arī juridiskais ietvars. Tā kā juristiem darba netrūks. Jā, un vēl. Vai zināt, kas ir galvenais vecā laikmeta kapracis?
- Eiropas Komisijas prezidents Junkers?
- Nē, kāds intelektuāli mazspējīgs Eiropas karjerists, kurš rīko marasmātisku kampaņu tā saukto bēgļu uzņemšanai. Balansējot, starp citu, uz likuma pārkāpšanas robežas. Kā viņam bija uzvārds - Diegabiksis?
- Nē, par diegabiksi viņu nosauca Elita Veidemane savā komentārā. Viņa uzvārds ir Melbiksis, viņš vēl aicināja "piedrāzt tēvzemi".
- Nu, skaisti gan un bezgala drosmīgi arī! Varbūt mūsu studenti padomās, ko darīt, lai šī agonija nemaitātu gaisu.
- Paldies par sarunu. Vēlu veiksmi Ekonomikas un kultūras augstskolai.