Tā kā šobrīd mums visiem ir kārtīgi ieteicams pēc iespējas vairāk laika pavadīt mājās, bez vajadzības nekur nestaigājot apkārt, varam izmantot šos brīvos brīžus, lai tad beidzot atgūtu iekavēto!
Lai palīdzētu izvēlēties, ko no visa plašā klāsta skatīties, “Kino Kults” padalīsies ar vairākiem ieteikumiem dažādām gaumēm, kā interesanti un aizraujoši pavadīt laiku mājās kopā ar filmām un seriāliem!
“Lady Bird”
Gan tad, ja gada sākumā bijāt starp tiem, kas kinoteātros novērtēja aktrises un režisores Grētas Gervigas “Little Women” ekranizāciju, gan tad, ja ar Gervigas režijas darbiem vēl nav nācies saskarties, ir vērts izbaudīt viņas pirmo solo režijas darbu “Lady Bird: Laiks lidot”, kas Gervigu pieteica kā jaunu un vērā ņemamu balsi kino režijā. Filma, kuras scenāriju arī sarakstīja pati Gerviga, ir kādas vidusskolnieces pieaugšanas stāsts ar visiem pēdējā skolas gada raksturīgajiem kalniem un lejām. Galvenajā lomā — Sērša Ronana, bet nevar nepieminēt arī burvīgo Loriju Metkalfu galvenās varones mātes lomā, kā arī kur nu bez Timotija Šalamē. Par šo filmu, starp citu, Gerviga ierindojās starp nominantiem “Labākā režisora” kategorijā “Oskaros”, kļūstot par tikai piekto sievieti visā “Oskaru” vēsturē, kam tas ir izdevies.
“Whiplash”
Vēl viens stāsts, kurā varēsiet uzpildīt savas adrenalīna rezerves, būs Deimiena Čazela veidotā drāma (gandrīz pat trilleris) “Atsitiens”, kas stāsta par raksturu (un ne tikai) cīņu starp džeza studentu (Mailzs Tellers) un skolotāju (Dž. K. Simonss). Pēc filmas pārpūlē nosvīduši būs ne tikai galvenie varoņi, bet no līdzpārdzīvojuma arī skatītāji, jo spriedze džeza pasaulē, kā izrādās, var būt pamatīga. Ja pēc tam gribas nedaudz nomierināt nervus, tad talkā nāks Čazela nākamā filma “La La Land”, bet džezs šī režisora sirdij ir ļoti tuvs — tas būs centrālais elements arī Čazela veidotajam seriālam “The Eddy”, kas jau maijā gaidāms “Netflix” platformā.
“Swiss Army Man”
Ja “Suspiria” šaušalas pie sirds tomēr īsti neiet, bet kaut ko ekscentriskāku gribas gan, tad palīgā steidz Pols Deino uz… dāsni purkšķinoša Daniela Redklifa līķa. “Mans draugs — nenopietns līķis” ir nudien savāda, bet negaidīti sirsnīga piedzīvojumu komēdijdrāma, kas stāsta par kādu vīrieti (Deino), kurš ir iestrēdzis uz vientuļas salas, līdz krastā tiek izskalots līķis, kurš sāk nedaudz tā kā atdzīvoties. Melns humors te būs pamatīgās devās, kā arī uz Hariju Poteru diez vai pēc tam varēsiet lūkoties tāpat, kā to darījāt senāk, bet Daniela Kvana un Daniela Šeinarta (kolektīvi pazīstami kā “Daniels&rdquo😉 veidotā filma atmiņā pilnīgi noteikti paliks uz ilgu laiku, tostarp ar savu lielisko skaņu celiņu, kurā dzirdams arī pavisam savdabīgs “Jurassic Park” muzikālās tēmas atveidojums.
“Suspiria”
Ja ikdienas vienmuļību esat gatavi atšķaidīt ar ko pavisam traku, tad drosmīgākajiem iesakām arī Lukas Gvadaninjo veidoto filmu “Suspiria”, kas ir it kā rīmeiks, bet patiesībā ne īsti Dario Ardžento 1977. gadā tapušajai labi zināmajai šausmu filmai ar tādu pašu nosaukumu — “patiesībā ne īsti rīmeiks” tāpēc, ka abām filmām beigu beigās kopīga ir salīdzinoši maz. Aizbēgt prom vēl tālāk no Itālijas saules, ko baudījām filmā “Call Me By Your Name”, Gvadaninjo diez vai varētu — te jūs gaidīs pelēkpelēkas Berlīnes ielas, tikpat pelēkas deju akadēmijas telpas, baisas dejas, raganu saiets un daudz, daudz, daudz asiņu… Kā arī Toma Jorka sarakstītais skaņu celiņš!
“The Rider”
Viena no nākamajām “Marvel” kino pasaules megafilmām būs pārpasaulīgā “The Eternals”, kurai, ja vien, protams, koronavīruss neieviesīs savas korekcijas, it kā pagaidām vēl ir plānots iznākt šī gada nogalē. Bet, kamēr šo filmu vēl gaidām, ir gana daudz laika, lai paspētu iepazīties ar “The Eternals” režisores Hlojas Žao iepriekšējo veikumu, skaudro mūsdienu vesternu “The Rider” (lai tad, kad iznāk “The Eternals”, varat lielīties, ka Žao zināt jau sen!). Filma stāsta par kādu jaunu rodeo jātnieku, kuram pēc pārciestās galvas traumas atgriezties zirga mugurā būtu ārkartīgi bīstami — stāsts ir balstīts uz galvenās lomas atveidotāja Breidija Džandro paša pieredzes.
“Private Life”
Nereti filmās mūs izklaidē sava veida “nerealitāte” — ķēpas, kurās bieži vien nonāk varoņi, ir tik sakāpinātas, ka reālajā dzīvē nevienam normālos apstākļos neko tādu piedzīvot neizdotos. Tāpēc reizēm ir ļoti interesanti vērot stāstus, kuru varoņi iet cauri kam tādam, ko var nākties piedzīvot gandrīz jebkuram — ikdienišķās situācijas kļūst neparastas tieši ar savu ikdienišķumu. Noteikti ne vienam vien pārim diemžēl līdz kaulam būs pazīstama arī situācija, kurā savus galvenos varoņus ir nolikusi filmas “Private Life” režisore un scenārija autore Tamāra Dženkinsa, — Ketrīna Hāna un Pols Džiamati atveido pusmūža pāri, kuri par visiem spēkiem cenšas tikt pie bērniņa. Brīžiem skaudri, brīžiem ar humoru, bet allaž cilvēcīgi.
“Only Lovers Left Alive”
Ja nu uz pasaules ir kāds, kas visus tračus uztver rezignēti, tad tie noteikti ir vampīri. Mēs tādu vieglprātību atļauties, protams, nevaram, bet nedaudz uzkavēties šo nemirstīgo radību kompānijā fantastiskas mūzikas pavadījumā gan varam — to visu piedāvā neparastais režisors Džims Džārmušs, kura veidotajam vampīrstāstam ar “Krēslas” stila vampīriem kopīgs nav pilnīgi nekas (ja nu kāds par to uztraucās). Turklāt, skatoties filmu, iespējams līdzi spēlēt jautru spēli — cik daudz kultūratsauču katrs spēs pamanīt Džārmuša darbā (to tur ir tā, ka biezs). Bet stāsta centrā — brīnišķīgs vampīrduets Tildas Svintones un Toma Hidlstona izpildījumā.
“Moonlight”
Vienu no “Oskaru” ceremoniju vēstures leģendārākajiem un neaizmirstamākajiem tračiem, kad nepareizi tika nosaukts “Labākās filmas” apbalvojuma ieguvējs, visticamāk, esam redzējuši pilnīgi visi. Bet vai to pašu varam teikt arī par galu galā īsto “Labākās filmas” goda laureāti, Berija Dženkinsa brīnišķīgo drāmu “Mēnessgaisma”? Ja ne, tad šī ir lieliska iespēja situāciju labot! “Moonlight” centrā ir Čirons — zēns, kuru filmas sākumā iepazīstam jaunībā, vēlāk sekojot līdzi tam, kā viņš izaug kopumā trīs dažādos laika posmos, un katrā no tiem galveno varoni atveido cits aktieris (Alekss Hiberts, Eštons Sanderss, Trevante Roudss). Bet pēc “Moonlight” noskatīšanās jūsu uzmanību tikpat ļoti ir pelnījusi arī Dženkinsa nākamā filma, izjustā drāma “If Beale Street Could Talk”.
“Monsters”
Ar savu pilnmetrāžas debijas filmu “Monsters” režisors Garets Edvardss pierādīja, ka nebūt nav nepieciešams milzīgs budžets, lai izveidotu efektīgu ne tikai vienkārši zinātniskās fantastikas, bet zinātniskās fantastikas monstru (!) filmu. Filma ar ļoti tiešo nosaukumu stāsta par kādu vīru (Skūts Maknērijs), kurš pavada sava darba devēju meitu pāri Meksikai atpakaļ uz ASV, ejot cauri “inficētajai zonai”, kurā nu ir iemetušies daudzkājaini milzu monstri. Ideja filmai Edvardsam esot radusies pēc tam, kad viņš esot redzējis, kā kāds zvejnieks milzīgā tīklā esot vilcis krastā kādu noķertu radību, ko Edvardss filmā pārvērta par megamonstru. Pēc tam varat arī intereses pēc salīdzināt, kādas atsauces uz savu pirmo filmu Edvardss ir iekļāvis savā nākamajā, nu jau milzu budžeta darbā “Godzilla” — šo to noteikti pamanīsiet.
“Leave No Trace”
Režisore Debra Granika ar savu 2010. gadā iznākušo drāmu “Winter’s Bone” pasauli tā pa īstam iepazīstināja ar aktrises Dženiferas Lorensas talantu, bet pēc tam no mākslas filmām paņēma ilgāku pauzi, līdz pie tām atgriezās 2018. gadā ar jaunu drāmu “Leave no Trace”. Filma stāsta par kādu armijas veterānu (Bens Fosters), kurš kopā ar savu meitu dzīvo mežā, nošķirti no pārējās sabiedrības. Līdzīgi, kā tas bija ar Lorensu, arī “Leave No Trace” skatītājus iepazīstina ar uzlecošo zvaigzni — šoreiz tā ir Fostera atveidotā varoņa meitas atveidotāja Tomasīna Makenzija, kuru pavisam nesen varējām redzēt darbībā arī Taikas Vaititi filmā “Jojo Rabbit”. Jāpiebilst arī, ka “Leave No Trace” ir viena no retajām filmām ar 100% “svaigu” reitingu vietnē “Rotten Tomatoes” ar 225 (!) kritiķu vērtējumiem.
“Boyhood”
2014. gadā iznākusī Ričarda Linkleitera režisētā filma “Puikas gadi” ir unikāls projekts — filma, kas atspoguļo kāda zēna dzīvi no 6 līdz 18 gadu vecumam, tika atbilstoši arī filmēta 12 gadu laikā, filmēšanas komandai un aktieriem reizi gadā satiekoties, lai piefilmētu klāt nākamo stāsta fragmentu. Beigu beigās tas viss tika salikts kopā, ļaujot mums izsekot līdzi laika ritējumam, aktieriem pieaugot un novecojot mūsu acu priekšā. Filmas scenārijs tapa gadu gaitā, ļaujot tam savu roku pielikt arī pašiem aktieriem, daloties ar viņu pašu pieredzēto. Starp citu, Linkleiters pie līdzīga paņēmiena ir ķēries vēlreiz — viens no viņa šībrīža projektiem ir Stīvena Sondheima mūzikla “Merrily We Roll Along” lielā ekrāna versija, kas tiks uzņemta vairāku gadu garumā.
“Jackie”
Ar Natālijas Portmanes aktrises talantu esam bijuši pazīstami jau ļoti sen — jau vairāk nekā 25 gadus, bet viņa savā karjerā allaž ir mācējusi atrast veidus, kā pārsteigt atkal un atkal. Viens no interesantākajiem un izcilākajiem sniegumiem viņas filmogrāfijā ir 2016. gadā iznākusī Pablo Lorēna veidotā biogrāfiskā filma “Džekija”, kas stāsta par Žaklīnu Kenediju, bijušo ASV pirmo lēdiju. Bet šeit jūs negaidīs tradicionāls “biopiks” — filma pievēršas Kenedijai viņas dzīves briesmīgākajā brīdī, atainojot notikumus pēc Džona Kenedija slepkavības un to, kā viņa sieva ar šo traģēdiju tika galā. Portmanes lielisko sniegumu fantastiski papildina arī Mikas Līvajas brīnišķīgā mūzika — ne velti gan viņa, gan Portmane izpelnījās “Oskara” nominācijas (kopumā filma saņēma trīs nominācijas, tajā skaitā arī par kostīmiem).
“Ingrid Goes West”
Ja ir līdz kaklam visi influenceri un gribas par šo mūslaiku fenomenu tā kārtīgi paironizēt, tad talkā nāks Meta Spaisera režisētā melnā komēdija “Ingrīda — pašiņu karaliene”, kas parādīs, līdz kādiem ārprātiem var novest apsēstība ar influenceriem un viņu dzīvesveidu. Obrija Plaza, kas būs labi pazīstama visiem seriāla “Parks and Recreation” faniem, atveido nosaukumā minēto Ingrīdu, kura pārceļas uz Losandželosu, lai varētu izsekot un iedraudzēties ar “Instagram” slavenību (Elizabete Olsena), ar kuras dzīvi un dzīvesveidu viņa ir kļuvusi apsēsta. Vērtīgas mācības te var gūt gan paši influenceri, gan tie, kas ar svešu dzīvēm aizraujas pārāk lielos apmēros.
“I, Tonya”
No malas šķietami spožā un krāšņā daiļslidošanas pasaule laika gaitā, protams, arī nav iztikusi bez saviem skaļajiem skandāliem, un viens no slavenākajiem šī sporta veida nesmukumiem ir 1994. gadā notikušais uzbrukums daiļslidotājai Nensijai Kerigenai, kurā bija ierauta viņas sāncense Tonja Hārdinga. Filma ir veidota “mockumentary” stilā ar melnā humora piesitieniem, ļaujot iesaistītajām personām stāstīt savas versijas par skandalozo notikumu un to, kā līdz incidentam vispār tika nonākts. Galvenajā, Tonjas Hārdingas lomā — brīžiem gandrīz nepazīstama Margo Robija, bet Elisona Dženija par Hārdingas mātes atveidojumu tika pie “Oskara” kā labākā otrā plāna aktrise.
“Good Time”
Ja mājās sēžot, tomēr gribas nedaudz adrenalīna devas, tad par to parūpēsies brāļi Džošs un Benijs Safdi, kuru specializācija ir tieši nervus kutinoši stāsti, kuru dalībnieki mētājas pa Ņujorkas ielām, situāciju spriedzei augot ar katru ekrānlaika minūti. Šoreiz neprātīgā skrējienā skatītājus paraus līdzi Roberts Patinsons, kurš filmā “Īstais laiks” atveido vīru, kurš izmisīgi cenšas sagrabināt naudu, lai varētu samaksāt galvojuma naudu, kas atbrīvotu viņa brāli. Bet, ja ar šo enerģijas lādiņu nepietiks, tad turpat “Netflix” straumēšanas platformā jūs gaida arī brāļu Safdi nākamais veikums “Uncut Gems”, kur līdz baltkvēlei nokaitētās situācijās pa dzīvi sitas neviens cits kā Ādams Sandlers.
“The Favourite”
Ja esat gatavi kam nedaudz ekscentriskākam, tad to kaudzēm vien spēs piegādāt neparastais grieķu režisors Jorgs Lantims, kura svaigākā filma “Favorīte” ir labs sākuma punkts viņa filmogrāfijas izpētei — gana traki un labā nozīmē savādi, lai būtu patiešām interesanti, bet vēl ne tik ekscentriski, lai uzreiz aizbiedētu. Filma ir daļēji balstīta uz vēsturiskiem notikumiem un stāsta par 18. gadsimtā Anglijā valdījušo karalieni Annu (Olīvija Kolmane) un divām sievietēm (Reičela Vaisa un Emma Stouna), kuras savā starpā cīnās par karalienes mīlestību un labvēlību. Kolmane par savu darbu filmā tika pie “Oskara” balvas kā labākā aktrise (turklāt teica vienu no neaizmirstamākajām un amizantākajām runām, kas pēdējā laikā redzētas), bet, kad ar “Favorīti” būsiet tikuši galā, tad jau varat arī nirt tālāk Lantima fantāzijas savādajos labirintos ar “The Lobster”, “The Killing of a Sacred Deer” un “Dogtooth”.
“Eighth Grade”
Pamatskola ne vienam vien noteikti atmiņā ir palikusi kā viens no sarežģītākajiem pieaugšanas posmiem, kad savas vietas dzīvē un sava “es” meklējumi sāk kļūt īpaši svarīgi un nereti ķēpīgi. Šīs sajūtas atmiņā palīdzēs atsaukt Bo Bērnhema veidotas pieaugšas stāsts “Eighth Grade”, kas stāsta par kādu meiteni, kura, kā jau noteikti uzminējāt, mācās astotajā klasē. Bo Bērnhemu, kuram šī ir debijas pilnmetrāžas filma, daudzi no jums, iespējams, pazīst kā jūtūberi un komiķi, bet “Eighth Grade” panākumi liecina, ka viņa balsi gan jau dzirdēsim arī kameras otrā pusē vēl citkārt. Tāpat arī gaidām nākamās tikšanās reizes ar galvenās lomas atveidotāju Elziju Fišeri, kurai šī loma ir spilgts pieteikums veiksmīgai karjerai arī nākotnē.
“Cold War”
Poļu režisors Pāvels Pavļikovskis izpelnījās absolūtu vispasaules uzmanību ar savu izcilo drāmu “Ida”, kas tostarp tika arī pie ASV Kinoakadēmijas “Oskara” balvas par labāko ārvalstu darbu. Bet pie sasniegtā Pavļikovskis i netaisījās apstāties, un arī viņa nākamais darbs “Aukstais karš” ir izcils, ieverības cienīgs veikums. Filma, kas, tāpat kā “Ida”, ir veidota melnbalta, stāsta par kāda pāra mīlasstāstu, un tai iedvesmu Pavļikovskis ir daļēji smēlies savu vecāku piedzīvotajā. To, ka poļu režisoram ir izdevies vēl viens meistardarbs, liecina tas, ka filmai izdevās ielauzties veselās trīs “Oskaru” kategorijās (“Labākā ārzemju filma”, “Labākais režisors” un “Labākais operatora darbs&rdquo😉, kas filmām, kas nav veidotas angļu valodā, izdodas reti (kā nekā tieši tāpēc arī “Parazīta” triumfs šī gada ceremonijā bija tāda sensācija).
“Carol”
Mīlestības sarežģītajos līkločos lavierē arī Toda Hainsa 2015. gadā iznākusī romantiskā drāma “Kerola”. Filmas darbība norisinās Ņujorkā 50. gados, un tā stāsta par tiem laikiem aizliegtu un skandalozu mīlas romānu starp kādu jaunu pārdevēju (Rūnija Mara) un kādu gados nedaudz vecāku sievieti (Keita Blānšeta), ar kuru viņa nejauši iepazīstas. Arī šo stāstu varam pielikt “izlasi + noskaties” sarakstam — filma ir balstīta uz Patrīcijas Haismitas romāna “The Price of Salt” (kopš 90. gadiem izdots arī ar nosaukumu “Carol&rdquo😉. Bet visiem tiem, kuru sirdīs Rūnijas Maras un Keitas Blānšetas duets iekritīs tā, ka nezināsiet, kur likties, mums ir labas ziņas — jau nākotnē šīs abas dāmas (turklāt visnotaļ līdzīgā stilā) būs kopā redzamas Giljermo del Toro nākamajā filmā “Nightmare Alley”.
“Call Me By Your Name”
Itālijā šobrīd iet pavisam traki, un visi plānotie ceļojumi uz šo un citām valstīm tuvākajā laikā nešaubīgi jau ir atcelti. Bet tas mums neliedz šajā skaistajā dienvidu zemē paviesoties ar filmas starpniecību, un Lukas Gvadaninjo 2017. gadā tapusī filma “Sauc mani savā vārdā” Itālijas karstumu, tveici un gaisā virmojošo kaisli parādīja tik neaizmirstami kā reti kura filma. “Call Me By Your Name” nešaubīgi nostiprināja Timotija Šalamē zvaigznes statusu un aizkustināja gan ar emocionālo stāstu, gan lieliskajām Sufjana Stīvensa īpaši filmai sarakstītajām dziesmām. Turklāt “Call Me By Your Name” pieder arī “noskaties + izlasi” (vai otrādi) kategorijai, jo filma ir balstīta uz Andrē Asimana romāna ar tādu pašu nosaukumu.
