Lai absolvents būtu personība0

- Pagāja divi mēneši kopš Jūsu sensacionālā apgalvojuma, ka Latvijas augstākā izglītība atbilst pasaules visaugstākajiem standartiem. Šajā laikā Jūsu viedoklim ar dažādiem papildargumentiem pievienojās vairāki pazīstami speciālisti - Alberta koledžas valdes locekle Anna Saltikova, Stradiņa universitātes rektors Jānis Gardovskis, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Vai jūtaties gandarīta?

- Es justos vēl gandarītāka, ja šo viedokli atbalstītu arī Izglītības un zinātnes ministrija, aicinot mūsu topošos studentus izvēlēties mācīties Latvijā, nevis braukt uz ārzemēm.Mēs visi esam ieinteresēti, lai mūsu jaunieši iegūtu pēc iespējas labāku izglītību, atrastu savu vietu darba tirgū un nestu labumu tieši mūsu valstij.

- Vai Ekonomikas un kultūras augstskola izjūt reflektantu trūkumu? OECD savā ziņojumā par izglītību Latvijā pauda viedokli, ka demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās dēļ Latvijai nāksies pārskatīt vispārējās un augstākās izglītības iestāžu un to darbinieku skaitu. Arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis uzskata, ka augstskolu Latvijā ir pārāk daudz.

- Par reflektantu skaitu - protams, esam gatavi uzņemt vairāk, bet sūdzēties būtu grēks. Par augstskolu skaitu - piekrītu profesoram Gardovskim, ka konkurence tikai veicina kvalitātes izaugsmi, un ka beigu beigās gan studenti, gan mācībspēki sakoncentrēsies labākajās augstskolās. Nešaubos, ka to vidū būsim arī mēs.

-  OECD arī norādīja uz nepieciešamību paaugstināt Latvijas izglītības sistēmas kapacitāti.

- Manuprāt, to varētu panākt, veidojot daudz nopietnāku sadarbību starp augstskolām. Ja ar ārvalstu kolēģiem mēs kooperējamies ļoti cieši un auglīgi, tad savā starpā - gan nepietiekami. Varbūt tās ir bailes no konkurentiem, kuri var uzzināt un pārņemt «knowhow» metodes, pārvilināt pasniedzējus. Taču noteikti iriespējams kopīgs pētniecības darbs, dažādi projekti, radošās aktivitātes, laboratoriju izmantošana... Mazāks būs resursu patēriņš, bet pievienotā vērtība tiks katram, jorezultātus savā labā iegūs visi. Tāpat aktīvākai sadarbībai būtu jānotiek starp pedagogiem - visos līmeņos, arī skolās.

- Kāpēc no konkurences nav bail jums?

- Sākšu ar to, ka mūsu studiju programmas izstrādātas sadarbībā ar darba devējiem, un mēs zinām tirgus pieprasījumu. Taču mēs ne tikai ejam laikam līdzi, mēs ļoti uzmanīgi sekojam gan ekonomikas, gan kultūras attīstības tendencēm un gatavojam speciālistus, kuri spēj pieņemt nākotnes izaicinājumus. Piemēram, mums ir programmas, kas šo ideju ietver jau nosaukumā - «Inovatīvā ekonomika un uzņēmējdarbība», «Radošais mārketings un pārdošanas vadība», «Kultūras diplomātija un starptautiskais menedžments»...Mēs mācām atvērto tehnoloģiju risinājumus, mūsu topošie juristi spēs orientēties ekonomikā, topošie kultūras vadītāji - uzņēmējdarbībā. Jo mūsu apmācības sistēma balstās uz vienotiem holistiskiem principiem. Tas nozīmē, ka ikviena programma ir veidota, ņemot vērā visu to faktoru kopumu, kas ietekmē vai var ietekmēt absolventa «tirgus vērtību». Mēs ne tikai gatavojam speciālistus, mēs attīstām personības, atraisām cilvēkos radošumu. Un darba devēji to novērtē. Arī jaunieši, kuriem jāizvēlas, ko un kur studēt, nāk pie mums tieši tāpēc, ka saskata skaidras perspektīvas.

- Jūs minējāt attīstības tendences. Nejautāšu Jums par ekonomiku - kā šīs jomas speciāliste Jūs noteikti esat gana kompetenta. Bet ko Jūs teiksiet par kultūras attīstības tendencēm?

- Redziet, kultūras pamatā ir noteikta ētisko vērtību sistēma. Un, tāpat kā ekonomikā vai politikā, arī tajā vērojamas periodiskas, visai radikālas svārstības. Pēc antīkās Romas izvirtībām nāca viduslaiku kristīgais askētisms, pēc tam - Renesanses visatļautība, tad - Reformācija, tad - Apgaismības gadsimts... Katram laikmetam bija sava ideoloģija, kas izpaudās arī mākslā, literatūrā un mūzikā. Tas pats notiek arī mūsdienās, tikai krietni straujāk. Avangards ar tā pasaules pārveidošanas ideju pārtapa par popartu, kura aicinājums ir vienkārši šokēt; roks no protesta izpausmes pārvērtās par labi pārdodamu komercpreci;strīt-arts izvirta par grafiti. Mūsdienu Rietumu pasaules ideoloģija ir tolerance un politkorektums - ar postmodernismu kā dominējošo kultūru. Un tagad ir sasniegts ētiski galējais punkts - genderisms un marihuānas legalizācija. Es paredzu, ka svārsts visā drīzumā lidos atpakaļ. Tas, ko šodien dēvē par tradicionālām vērtībām, atgūs mūžīgo vērtību statusu, šķiesties ar naudu būs kauns, lielākais atbalsts tiks sniegts nevis vājajiem, bet gan stiprajiem. Radīsies arī jauns kultūrstils. Varbūt tas var iesākties Latvijā?

- Novēlu, lai Jūsu studenti būtu tam gatavi. Paldies par sarunu.