Kamēr latvieši svinēja Līgo un Jāņus, NHL sadalīja, kurai komandai tiesības uz kuriem jaunajiem spēlētājiem, jeb, vienkāršiem vārdiem runājot, norisinājās NHL drafts. Zemgus Girgensona pārstāvētā Bufalo Sabres bez pārsteigumiem ar #1 draftēja talantīgo zviedru aizsargu Rasmusu Dalīnu, savukārt, latviešu puiši, neskatoties uz cerībām par to, ka varētu draftēt, piemēram, Jāni Vori vai Emīlu Ģēģeri, šogad netika draftēti. Izlēmu mazliet paanalizēt, vai to var uzskatīt par lielu traģēdiju, un to, ka nedraftēts ir automātisks zīmogs latviešu hokejistam, ka izredžu iekļūt NHL nav, un nodraftēšana cerības daudzkārt palielina.
Vai Latvijas hokejistiem ir liels zaudējums netikt draftētiem NHL?4
NHL drafts tevi piesaista kādai komandai, palielina iespēju interesei par tevi un rada zināmas saistības. Augstāk draftētie parasti arī tiek pie līguma. Šis punkts gan uz latviešiem attiecas retāk, jo pirmajā kārtā līdz šim draftēts ir tikai 1 latvietis - šobrīd joprojām NHL spēlējošais Zemgus Girgensons. Kopumā NHL ir spēlējis 21 latviešu hokejists, ieskaitot šovasar nelielo skandālu sataisījušo Oskaru Bārtuli. Spēļu rekordists ir Sandis Ozoliņš - 875 mači -, savukārt, vismazāk mačos laukumā devies vārtsargs Kristers Gudļevskis - tikai 3. Draftēto latviešu ir daudz vairāk - 36 (Harijs Vītoliņš pat divas reizes). Vissenāk draftētais ir "vecā" Dinamo viens no līderiem Viktors Hatuļevs, kurš ir arī pirmais PSRS draftētais hokejists. Pēdējais nodraftētais latvietis ir Rodrigo Ābols, kurš gan pēc pāris sezonām otrpus okeānam pagājušajā sezonā atgriezās Eiropā, kur, sekojot tēva Arta piemēram, cīnās Zviedrijas čempionātos. No 36 draftētajiem vismaz 3 spēles ir aizvadījuši 17 hokejisti. 4 - Ronalds Ķēņiņš, Raitis Ivanāns, Pēteris Skudra un Herberts Vasiļjevs NHL iekļuvuši bez drafta. Tātad no 36 hokejistiem drafts ir devis iespēju uzspēlēt hokeja Mekā nepilnai pusei. Ja atskaitām Hatuļevu, kuram šadu iespēju nedeva laikmets un dzīvesveids, kā arī Kristiānu Pelšu, kurš izlēma neturpināt dzīvi, izdarot pašnāvību, - vairāk nekā pusei draftēto latviešu ir bijusi iespēja. Turpinot var ņemt vērā to, ka starp tiem, kuriem vēl nav bijusi iespēja, ir arī Elvis Merzļikins, kuram ir līgums ar Kolumbusu, bet viņš spēlē Šveicē, un Rūdolfs Balcers, Teodors Bļugers, kuri abi bija ļoti tuvu debijai NHL iepriekšējā sezonā, un visticamāk vismaz Balcers "Haizivīs" nākamgad debitēs.
4 nedraftētie latvieši ir ar ļoti dažādu pieredzi. Raitis Ivanāns no aizsarga pārkvalificējās par hokeja policistu jeb "Enforcer" un nospēlēja vairākas savā jomā spilgtas sezonas. Arī Pēteris Skudra par savu NHl pieredzi nevar sūdzēties. Ronalds Ķēņiņš iesāka ļoti strauji, esot viens no labākajiem latviešiem - NHL debitantiem -, taču traumas patraucēja turpināt iesākto, un Herberts Vasiļjevs nespēja nostiprināties NHL, neskatoties uz to, ka AHL katru sezonu spēlēja rezultatīvi, NHL 4 dažādās komandās kopumā tika pie tikai 51 mača.
Draftētie arī ir ar dažādu pieredzi - regulārajā sezonā virs 82 spēlēm, kas ir 1 pilna NHL sezona (ko varētu uzskatīt par zināmu kvalitātes zīmi), no 17 hokejistiem ir nospēlējuši tikai 6 hokejisti - Sandis Ozoliņš (875), Kārlis Skrastiņš (832), Sergejs Žoltoks (588), Artūrs Irbe (568), Zemgus Girgensons (331) un Kaspars Daugaviņš (91). Šāda statistikas apskate arī palīdz saskatīt to, cik latvietim ir nozīmīgi/nenozīmīgi tikt draftētam. Drafts nodrošina jau iepriekš minēto interesi no komandas. Komandas menedžeri, skauti tev sekos ar lielāku interesi nekā tad, ja tu neesi draftēts. Nedraftētam spēlētājam ir japarāda kaut kas tiešām īpašs, lai iekļūtu NHL (runājot tikai par latviešiem), vai arī ir jābūt izcilam darba rūķim. Drafts šo procesu atvieglo - par tevi jau ir interese, iespējams, pat līgums. Tu zini, kam tu esi piesaistīts. Drafts atļauj vieglāk iekļūt AHL un ECHL, kas naudas ziņā nebūt nav izdevīgākais variants (labas Eiropas līgas hokejists pelnītu vairāk), taču tu esi tiešā NHL komandu redzes lokā. Bet jāatceras viens - drafts nav garantija, ka tu jebkad spēlēsi NHL, un, vēl jo mazāk, drafts nav garantija, ka tu būsi stabils NHL vīrs. Pat salīdzinoši augsta drafta kārta tam nav garantija, jo no 2. un 3. kārtā draftētajiem latviešiem vairāk par 30 spēlēm ir tikai Ozoliņam, Daugaviņam, Bārtulim un Žoltokam. Ja Merzļikins, Dzierkals un Bļugers vēl var tikt gan pie debijas, gan arī vismaz 30 spēlēm, tad, piemēram, Agris Saviels netika pat pie iespējas debitēt. Tātad, atbildot uz virsraksta jautājumu - vai latviešu hokejistiem ir liels zaudējums netikt draftētiem NHL -, atbilde ir neviennozīmīga, jo no vienas puses tas mazina iespējas kaut reizi nospēlēt NHL, jo par tevi būs mazāka interese pēc šī drafta, bet tajā pat laikā tas nav pārāk liels ļaunums, jo drafts, jo īpaši zemā kārtā, neko negarantē ne NHL spēļu ziņā, ne finansiāli, taču netraucē aizvadīt labu karjeru Eiropas Top līgās.