- Šobrīd skatāmies Tampas treniņu - pārstāvat komandu vai šeit esat tikai intereses dēļ?
- Strādāju Zviedrijas televīzijā, esmu šeit, lai redzētu spēlētājus, sajustu gaisotni un aprunātos ar kādu no hokejistiem.
- Kas ir tās lietas, ko laukumā cenšaties saskatīt?
-Vairāk pievēršu uzmanību maiņām, kurš ar kuru spēlēs. Izskatās ka, Tampas treniņš hokejistiem ir pēc izvēles, ne visi spēlētāji ir uz ledus, tāpēc treniņu nav tik viegli analizēt. Iepriekš vēroju Bufalo treniņu, un tur visu viegli varēja pamanīt.
- Bufalo “Sabres” pārstāv seši zviedru spēlētāji, ko varat pateikt par Rasmusu Dalīnu, kurš tiek salīdzināts ar Jūsu spēles stilu - kas ir tas, ko viņam vajadzētu attīstīt, pie kā piestrādāt?
- Viņš ir ļoti iespaidīgs spēlētājs, pagājušā gada pirmais drafta numurs, ļoti laba pirmā sezona. Viņam ir tikai 19 gadi, tātad vēl ļoti jauns spēlētājs. Viņam ir lielisks potenciāls kļūt par izcilu hokejistu, ļoti labs un spēcīgs priekš 19 gadus veca spēlētāja. Noteikti būs ļoti interesanti viņu vērot tuvākajā nākotnē.
- Šobrīd hokejā ir daudzi uzbrūkošie aizsargi, vai domājat, ka spēlētāji paliek universālāki un izzūd dalījums starp uzbrucējiem un aizsargiem? Vai šis sadalījums joprojām ir gana izteikts?
- Komandas meklē mobilākus aizsargus ar labu slidojumu, kas var kontrolēt ripu, kas var būt daļa no uzbrukuma. Spēle šobrīd ir ātra, un pirmā piespēle ir svarīga - nepieciešams aizsargs, kas var pieslēgties ātram uzbrukumam, bet arī būtu stabila aizsardzības vērtība. Uzbrūkošie aizsargi ieņem arvien lielāku daļu no NHL.
- Viens no galvenajiem Tampas būvētājiem ir Jūsu bijušais komandas biedrs Stīvs Aizermans. Ko domājat par šo komandu un viņu spēles stilu? Jūsu karjeras gados Detroita bija būvēta izslēgšanas spēlēm. Tampas sastāvs ir piemērotāks regulārajai sezonai vai vairāk tomēr izslēgšanas mačiem?
- Viņi ļoti vēlas atrast to panākumu recepti. Pagājušajā sezonā iekrāja 62 uzvaras regulārajā sezonā, bet izslēgšanas spēlēs viņi izkrita jau pirmajā kārtā. Viņi iemācījās ļoti daudz, kas ir nepieciešams, lai paceltu spēli nākamajā līmenī. Viņi ir komanda, kas var gūt panākumus izslēgšanas spēlēs, viņiem ir spēlētāji, kuri tajos tikuši tālu. Svarīgākais ir atrast veidu, kā sekmīgi spēlēt aizsardzībā un parādīt savu labāko sniegumu izslēgšanas spēlēs, kad tas tiešām ir svarīgi.
- Mans kolēģis tikko vaicāja par Stīvu Aizermanu - vai sanāk uzturēt kontaktu ar vecajiem komandas biedriem no Detroitas laikiem?
- Nedaudz sanāk, biju Detroitā pirms pāris nedēļām, sanāca noķert Stīviju un nedaudz aprunāties. Katru reizi, kad esmu Detroitā, mēģinu satikties ar kādu no vecajiem cīņu biedriem.
- Ņemot vērā Jūsu lielisko karjeru, ko pavadījāt spēlējot, kādas ir sajūtas skatīties spēli no malas un kādas tagad ir emocijas par hokeju?
- Ir ļoti patīkami būt klātienē pie spēles redzēt NHL dzīvajā, vienmēr esmu to izbaudījis. Lieliski pavadīju, laiku spēlējot, bet ne mazāk patīkami ir skatīties spēli no malas tagad, kad pats vairs nespēlēju.
- Varbūt ir rūgtums tagad skatīties no malas un nepiedalīties? Vai redzat sevi uz ledus situācijās un domājat, ko pats būtu darījis?
- Varbūt redzu lietas, ko spēlētāji varēja darīt citādāk, bet tas noteikti ir visiem bijušajiem spēlētājiem. Nevaru teikt, ka būtu rūgtums, jo nespēlēju. Esmu priecīgs par noslēgto karjeru, prieks, ka varu izbaudīt spēli no tribīnēm.
- Kopš esat noslēdzis savu karjeru, Detroitā ir pienākuši smagāki laiki. Kur meklējama atslēga, lai „Red Wings” atgrieztos uz panākumu ceļa?
- Pārbūves procesam vajadzīgs ilgs laiks, nav tāds ātrs veids, kā iespējams ātri salabot komandu. Nebūs tā, ka pienāks jauna sezona un visi spēlēs lieliski. Detroitā ir daudz jaunu spēlētāju, kuriem vajadzīga pieredze. Tāpat daudz jāspēlē, lai saprastu, kas vajadzīgs, lai spētu cīnīties NHL līmenī katru dienu. Tā ir pieredze, ko var gūt tikai spēlējot. Domāju, ka pāris gadu laikā viņi būs spēcīgi, vien jādod spēlētājiem laiks attīstīties. Komanda noteikti pievienos kādus brīvos aģentus, lai vēl vairāk uzlabotu sastāvu.
- Runājot par pārbūves procesu – Jūsuprāt, varbūt NHL ir komandas, kas procesu nedaudz sasteidz. Piemēram, Bufalo vai Edmontona ieguva augstas drafta izvēles un pārāk strauji uzlika atbildību uz jauno hokejistu pleciem? Bufalo šai stadijā atrodas jau pāris gadus un visi gaida to brīdi, kad visam beidzot jāsakrīt vietās.
- Reizēm tā tiešām ir, ka komandas grib panākumus uzreiz, grib, lai spēlētājs uzreiz ir gatavs ienākt līgā un būt lielisks komandas papildinājums. Bet ir spēlētāji, kam šī pāreja uz NHL no junioru līgām, vai Eiropas ir ilgāks. Ir komandas, kam ir pietiekami daudz laika, lai attīstītu jaunos spēlētājus junioru līgās, bet ir komandas, kam šie puiši vajadzīgi uzreiz un gadās, ka tas ir krietni par ātru.
- Šobrīd baudāt hokeju no tribīnēm. Vai joprojām uzspēlējat, kaut vai amatieru līmenī?
- Nē, es vairs nespēlēju. Esmu uzspēlējis pāris labdarības spēles pāris reizes gadā, bet tas arī viss.
- Vai Jūs apsvērtu iespēju kļūt par treneri, ja tāds piedāvājums tiktu izteikts?
- Šobrīd nē. Es to nedarītu tagad un uzreiz. Iespējams nākotnē, jo esmu trenējis junioru komandas, bet nekad neesmu bijis treneris profesionālā komandā. Ja tas notiks un man kāds izteiks piedāvājumu, tad arī vērtēšu iespējas un pieņemšu lēmumu.
- Ja nu piedāvājumu izsaka Stīvs Aizermans? Varbūt viņš izdara to pašu, ko savulaik paveica Džo Sakiks, pirms pāris gadiem uzaicinot, savu bijušo komandas biedru Patriku Ruā kļūt par galveno treneri. Ja nu Aizermans izdomā darīt tāpat un uzaicina Jūs?
- (Smejas) Nē, domāju, ka tas būtu pārāk liels lēciens, neesmu trenējis tādā līmenī un sākt darbu NHL – tas būtu pārāk liels lēciens, lai to paveiktu.
