Šovakar Rīgas "Dinamo" noslēdza savu regulāro sezonu ar spēli pret Maskavas "CSKA". Jau pirms spēles man galvā bija gatavs vērtējums par šo sezonu. Šīs spēles iznākums varēja to tikai mazliet uzlabot. Kāpēc? Jo, pirmkārt, Rīga jau bija garantējusi, kā minimums 9. vietu rietumos (jau pirms pārbaudes spēlēm prognozēju tieši 9. vietu rietumu konferencē) un iespēja iegūt 8. vietu bija diezgan niecīga - jāuzvar Maskavas "CSKA" dienu pirmas Armijas dienas, viņu mājās un jācer, ka "Sochi" un/ vai "Vitjaz" paliks bez punktiem, cīnoties ar "Slovan" un "Avtomibilist". Turklāt, lai, kāds hokeja fans es nebūtu daļu domu šovakar aizņem basketbols - Latvijas izlases cīņa ar Spānijas izlasi.
Spēle, kā tāda nepārsteidza. Rīga centās, bet tīri cilvēcīgi negāja. Kas zina, kā mačs būtu turpinājies, ja Linuss Videls būtu iemetis 1. vairākumā, kad palika tukša vārtu stūra priekšā. Spēles gaitā gan izskatījās, ka Rīgai pietrūka spēka, kas nav pārsteidzoši - Rīga ne tuvu nevar mēroties ar sastāva dziļumu ar Maskavu. Līderu ir tik cik viņi ir un trakais sezonas beigu nogrieznis noteikti prasīja savu gan fiziski, gan mentāli. Lielākā sāpe par to, ka ja Rīga būtu uzvarējusi būtu arī PO - "Avtomibilist", neskatoties uz novājināto sastāvu sagrāva Podoļskas "Vitjaz". Un, protams, nepatīkami tas, ka pabeigta sezona ar sauso zaudējumu. Bet kā ir tā jādzīvo.
Sezonas vērtējums man gija skaidrs, jo pat iekļūšana PO to diži neuzlabotu un neiekļūšana nepasliktinātu (kā tas arī notika), jo sezonu skatos tās kopgarumā un pat šis itkā svarīgais faktors to ļoti nemainītu. Kāpēc? Jo Rīga, savā ziņā jau uzlēkusi augstāk par savu dibenu. Komanda, kas pēdējos gadus cīnījās par to, lai nepaliktu pēdējie līgā un ir ar mazāko budžetu čempionātā līdz pat pēdējai spēlei cīnās par PO - patīkami. Pietiekami solīdu sezonu aizvadīja abi pamatvārtsargi - Timurs Biļalovs un Kristers Gudļevskis, krievu vārtsargam sezonas gaitā, tomēr izkonkurējot Gudi. Es gan nepiekritīšu tiem, kas saka, ka Gudis sargāja švaki. Ja Gudis nebūtu labi sācis sezonu, nebūtu iemesla līdz pēdējai spēlēi cīnīties par PO. Abi vārtsargi ir solīdi un nebūtu pretī, ja redzētu viņus Rīgas kreklā arī nākamajā sezonā.
Starp aizsargiem gribētos izcelt Zīli, Balinski un Majoni. Abi nosacīti jaunie latviešu aizsargi sevi parādīja no labākās puses un turpina izaugsmi. Pilnam priekam patraucēja abu regulārās traumas. Arī ar Majoni viss nav 100% skaisti un pūkaini. lai arī puisis bija ļoti rezultatīvs un skaisti dzied, kļūdu netrūka, taču atšķirībā no "varenākā" šīs sezonas leģionāra Ruslana Pedana un lielākās daļas pārējās komandas, Majone prata savas kļūdas kopneset ar rezultativitātes punktiem (turklāt bieži, ļoti izšķirošiem).
No uzbrucējiem kauns būtu neizcelt Linusu Videlu - pēc ilgāka pārtraukuma "Dinamo" rindās bija leģionārs, kurš spēj komandu vilkt vienatnē. Pilnīgi vienam gan viņam to nebija jādara - karjeras vienu no labākajām sezonām aizvadīja Lauris Dārziņš (nesaprotu tos, kuri uz 1 viņa kļūdu, piemirsa to, ka viņš nebūt nav jaunais, turklāt, līdzīgi kā par Majoni - kļūdas atspekoja ar rezultativitātes punktiem), nemaāmi punktus salasīja Andris Džeriņš, līdz atlaišanai centās palīdzēt Kevins Klārks, sezonas otrajā pusē Mārtiņš Dzierkals, brīžos, kad nebija traumēts punktus itin raiti vāca Brendons Makmilans. Aizsardzībā aizsargiem un šad un tad arī uzbrukumā palīdzēja Vitālijs Pavlovs un Gints Meija.
Arī statistiski komanda nav aizvadījusi sliktu sezonu. Praktiski visu sezonu bijām top8 komanda mazākumā, kas apliecina, ka potenciāls komandai ir, jo spēle nevienādos sastāvos ir viens no galvenajiem ieročiem, lai pacīnītos par uzvaru. Vairākums bija kā pa viļņiem.Bija spēles, kad Rīga vairākumā spēlēja top komandas līmenī, bija, kad gribējās aizvērt acis, lai neredzētu, kas par murgiem notiek uz laukuma. Arī statistiski, lielāko sezonas daļu vairākumā turējās otrajā desmitniekā. Nekas traģisks, bet arī nekas izcils. Ar iespēju realizāciju gan problēmas nekur nav zudušas, jo regulāri netika izmantotas labas vārtu guvuma iespējas (+ "nozagtie goli" , kas rezultāta dod 20. vietu līgā pēc rezultativitātes.
Arī dīvainu lēmumu šajā sezonā, kā jau katru gadu netrūka. Ja komandējums uz Šveici vēl bija kaut cik saprotams, turklāt pret komandām, pret kurām arī mājās diez vai ņemtu punktus (vienīgi, gan CSKA un SKA pievāktu pilnas tribīnes), tad mačs ar Lielbritanijas izlasi, manā izpratnē ir apsurds. Pirmkārt, laikā, kad sitamies par PO un citi var atpūsties - nav iespēju atpūsties un risks iedzīvoties traumās (tieši tā, kā tas notika ar Mārtiņu Dzierkalu). Otrkārt - ko Dinamo no tā iegūst. Visticamāk, tas bija lēmums no KHL puses. To pamato arī tas, ka aprīlī līdzīgu maču aizvadīs Torpedo. Visdīvainākais lēmums šajā sezonā droši vien ir Klārka atlaišana un Pedana paņemšana. Es varu saprast kāpēc atlaida Klārku. Uzbrucējs, kas Zviedrijā un DEL ir bijis top metējs, šeit neko izcilu nerādīja. Ļoti daudz neizmantotu iespēju, daudz lieku noraidījumu, viegli nostumjams no ripas - tāda, mazliet meistarīgāka un krietni pieredzējušāka Dzierkala versija. Ap to pašu laiku Dzierkals, beidzot sāka mest vārtus, līdz ar to, iespējams tika izlemts ieekonomēt uz leģionāru, kurš līdz šim sevi nav līdz galam attaisnojis un cerēt uz jauno latviešu uzbrucēju. (Tas nekas, ka tobrīd Klārks bija 2. visvairak vārtus guvušais Dinamo uzbrucējs). Ja tā, tad loģika prasīja viņa vietā neņemt neko, tomēr, vēl kādu potenciālo metēju uzbrucēju - vai labu aizsargu. Kas tika paņemts - Ruslans Pedans, kurš ir aizsargs un kura CV ir vājāks kā jebkuram citam šīs sezonas RD aizsargam, izņemot Mamčicu un jaunos rīdziniekus, kuri teorētiski var tikt pieteikti kādā spēlē. Pat Ališauska CV pirms pievienošanās RD izskatījās solīdāk - Ališauskas lielākajā daļā klubu, kur uzsāka sezonu, to arī pabeidza, turklāt rādīja pietiekami solīdu speli Bač, Kazahijā un VHL. Pedans kopš atgriešanās no NCAA, katru sezonu mainījis klubus, līgas. Ne paša kvalitatīvākā spēlētāja rādītāji, kas pierādījās arī laukumā. Vienīgais loģiskais skaidrojums ir tas, ka Pedans noteikti ir ļoti lēts, kā arī sākumā plāns ir bijis atlaist, kādu no abiem pārējiem krievu aizsargiem - Šuļeņinu vai Gimājevu, vai kanādieti Zanetī. Tā kā Aļājevs (itkā par alkohola lietošanu) tika atlaists krietni pirms tam, loģiskākais skaidrojums ir, ka Pedanu ņema, lai aizvietotu kādu līdzīga profila leģionāru aizsargu, kādi ir visi 3 iepriekš nosauktie.
Kur pazuda PO? Daudzi vainos 2 zaudējumus pret Minsku un Slovan izbraukumā. Es tik kategoriski šīs spēles nevainotu, jo ir vairākas citas spēles, kur tie vajadzīgie pāris punkti izgaisa. Labākais piemērs - šogad Sočiem zaudējām abas spēles. Uzvarot abas tās pamatlaikā mums būtu par 4 punktiem vairāk - viņiem par 4 mazāk. Tur arī ir ne tikai PO, bet pat 6. vai 7. vieta. Pēc sezonas ir muļķīgi bļaut, ka kādā mirklī pazaudēti svarīgi punkti, jo "ja būtu ieguvis tos, varbūt neiegūtu, kādus citus". Jāsaka paldies Rīgai par baudāmu sezonu. Netrūka muļķīgu zaudējumu, bet bija vairākas patiešām patīkamas un baudāmas spēles. Veiksmi nākamajā sezonā (ja tāda būs) un veiksmi tiem latviešiem, kas spēlēs KHL PO (Indrašis Maskavas "Dinamo", Kalniņš "Jokerit", Karsums un Daugaviņš "Spartak"
un izlases galvenajam trenerim Bobam Hārtlijam pie Avangard stūres. Lēnām tuvojās hokeja pavasaris - tā kā izlases spēles arī nav aiz kalniem.
