Noslēgusies 2. spēle cīņā par olimpisko ceļazīmi 2018. gada olimpiādē Dienvidkorejā. Šoreiz tā nāca krietni grūtāk, kā pirmajā mačā. Manuprāt, loģiski, zinot 2 apstākļus. 1. Latvijas izlase un Latvijas klubi reti spēj divus mačus pēc kārtas būt ļoti rezultatīvi (nerēķinot LHV spēles, jo tur "autonumuru" rezultāti nav retums). 2. Jo, Latvijas izlase pēdējos gados itin bieži nespēlē pārak labi pret teorētiski krietni vājākiem pretiniekiem, turklāt, to var teikt par visiem sporta veidiem ne tikai hokeju.
Par laimi neskatoties uz to, ka 58. minūtē Japāna samazināja rezultāta starpību līdz minimumam izdevās izcīnīt uzvaru, turklāt pamatlaikā. Patiesībā gan tā kā Vācija sagrāva Austriju arī uzvara papildlaikā neko nemainītu, jo svētdienas spēlē 1. vietu grupā iegūs uzvarētājs, neatkarīgo no uzvaras veida. Par labāko mačā atzina Elvi Merzļikinu, kas, manuprāt, ir loģisks lēmums, ņemot vērā to, ka Merzļikins gan pie 0:0, gan arī vēlāk vairakas reizes glāba Latvijas izlasi no vārtu zaudējuma.
Pārdomas pēc mača. Daudzi noliks Latviju - ko tik nepārliecinoši, kas tā tada Japāna, tur bija jābūt 10:0 - lūdzu atgriezties un pārlasīt ievadu. Turklāt vērtejot starpmačiski abas spēles, Japāna šķita labāka komanda kā Austrija. Nebūsu pārsteigts, ja pēdējo vietu šajā turnīrā ieņems Mocarta tautieši. Atgriežoties pie šī mača - vairākums šodien izskatījās labāk, kā vakar, taču trūka ātruma brīžiem. Mazākumam nebija ne vainas, bet aizsardzība - par daudz kļūdu piespēlēs un par daudz brāķa aizraujoties ar uzbrukumiem, kas tad arī bija galvenais iemesls kāpēc Japānai spēles pirmajā daļā bīštmau momentu bija vairāk kā mūsējiem. Gatavojoties mačam ar Vāciju paredzu, ka vārtus turpinās sargāt Merzļikins - lai arī Gudļevskis ir mazliet pieredzējušāks vārtsargs, Elvim šodien bija jāglābj bīštamāki metieni, kā Gudļevskim un svētdienas spēli jāsalīdzina ar play - off - uzvarētajam viss,zaudētājam nekas. Tajos tieši Šveicē spēlējošajam puisim ir lielāka pieredze. TUram īkšķus un gaidam svētdienas spēli!
