Latvijas U20 izlases aizsargs Hodass par nokļūšanu WHL un lāču “lietu”8

Hodass pa labi nr. 27.

Hokejists būs viens no komandas līderiem U20 pasaules čempionāta pirmajā divīzijā A grupā Dānijā. “Sezonas laikā īpaši nesazinājāmies, bija viena kopējā Zoom sapulce novembrī,” par saziņu ar izlases galveno treneri Kārli Zirni izsakās aizsargs. “Šajā sapulcē bija visi kandidāti un mums izstāstīja, ko no mums sagaida - kas būs turnīrā un kādi būs pretinieki.” Pusi no Latvijas izlases sastāva veido Ziemeļamerikas junioru un koledžā spēlējošie latvieši.

Hodass ir Jelgavas hokeja skolas audzēknis, bet īpaši lielu izaugsmi ieguvis Oļega Sorokina trenētajā HS ”Rīga” komandā. Bogdans jau 16 gados bija tika pie spēlēšanas Latvijas virslīgā. “Man pie viņa patika trenēties, viņš ir ļoti labs treneris. Viņš man ir daudz ko iemācījis attīstības un taktiskajā ziņā. Viņš arī rūpējās par manu fizisko sagatavotību,” sacīja Hodass, kurš iezīmēja, kā tika Somijas “Sport U20” komandā aizvadītajā sezonā. “Tas bija, pateicoties Oļegam Sorokinam. Viņš piedāvāja braukt uz Somiju uz try-out vasarā. Es gribēju braukt uz ārzemēm, jo zināju, ka tur labāk attīstīšos. Somijas līmenis ir diezgan augsts. Pierādīju sevi, treneriem patika, un tur paliku visu sezonu. Tur ir ātrāks un daudz fiziskāks hokejs. Virslīgas posms mani sagatavoja, biju norūdīts, un nebija tik grūti pielāgoties.”

Šosezon latvietis pārstāv WHL komandu Medicine Hat “Tigers” vienību, kura 12. decembrī pārtrauca savu 16 zaudējumu sēriju. “Es teicu aģentam, ka pēc sezonas gribu braukt uz Kanādu un viņš man teica, ka ir labi jānospēlē U18 čempionātā, jo tur ir daudz skauti, kuri skatās spēlēs,” Latvijas U18 izlases sastāvā Hodass divās spēlēs atdeva vienu rezultatīvu piespēli.

“Piedāvājumi bija vairāki no tās pašas līgas, bet citām komandām. Man likās, ka mani nodraftēs Portlendas “Winterhawks”. Viņi teica manam aģentam, ka interesējās par mani.” Taču sportistu vēlāk nodraftēja Medicine Hat “Tigers”, kas šosezon 25 spēlēs izcīnījusi tikai piecas uzvaras. Šis gads ir sliktākais kluba 25 gadu pastāvēšanas vēsturē. “Mēs kopumā esam jauna komanda. Mums nav daudzu pieredzējušu spēlētāju no pagājušās sezonas. Mums komandā gandrīz nav 2002. gadā dzimušo spēlētāju, mums ir 2003., 2004. un pat 2005. gadā dzimušie hokejisti. Nav tā, ka mēs slikti spēlējam, vienkārši dažreiz nav vārtu realizācija un pārliecība, tāpēc arī zaudējam.”

Nereti šī līga tiek raksturota kā tuvākā NHL ātrumam un fiziskās spēles ziņā. “Sezonas sākumā aizbraucu uz treniņnometni. Pēc pirmās pārbaudes spēles mani ielika vairākumā. Sanāca diezgan daudz spēlēt un viņiem patika mans rādītais sniegums. Treneri man uzticas diezgan daudz.”

Pārcelšanās pāri okeānam Bogdanam nebija kultūršoks un šobrīd viņš dzīvo billet ģimenē [ģimene, kas uzaicina junioru spēlētāju dzīvot vienā mājā – aut.] “Galvenais bija spēlēt un pierādīt sevi komandā. Protams, man bija pārsteigums, ka mēs dažreiz spēlējam NHL arēnā, piemēram, Edmontonā, uzspēlējām arī Kalgarī “Flames” arēnā. Tās bija vislabākās emocijas - pirmo reizi NHL arēnā un vēl uz ledus.” NHL komandu spēlētājus gan viņam satikt neizdevās.

No Hodasa komandas Medicine Hat “Tigers” līdz NHL ir nokļuvis arī latviešu aizsargs Kristiāns Rubīns, kurš līdz šim bija vienīgais spēlētājs, kurš pārstāvējis konkrēto WHL komandu. “Kad es atbraucu, komandā par Rubīnu daudz stāstīja. Teica, ka viņš ir ļoti labs spēlētājs, liels un labi slido. Treneris arī pateica, ka viņš šosezon varētu debitēt NHL un tas arī notika. Mūsu komandai ir liels prieks par to, ka viņš ir spēlējis šeit un tagad debitējis NHL. Man ir arī teikuši, ka esmu viņam nedaudz līdzīgs - auguma un fiziskās sagatavotības parametros.”

Vienā no sezonas spēlēm Bogdans Hodass iemeta vārtus labdarības spēlē, kur pēc mājinieku vārtu guvuma līdzjutēji laukumā meta lāčus. Tā ir ilggadēja Ziemeļamerikas junioru līgu tradīcija, ka decembra mēnesī kādā no mačiem fani uz spēli nes lāčus, pēc gūtajiem vārtiem tos met laukumā un tālāk tie ceļo uz kādu no bērnu slimnīcām. “Pirms spēles man neliela intervija, un prasīja, kurš iemetīs pirmos vārtus spēlē. Es atbildēju, ka tas būšu es. Es gribēju iemest un biju arī pārliecināts tajā spēlē. Tas arī izdevās - pieslēdzos uzbrukumam un ripa veiksmīgi atlēca vārtu priekšā. Nekas cits neatlika, kā atlēkusī ripa bija jāraida vārtos. Nevienu lāci neizdevās paturēt, jo tos aizveda uz slimnīcu pie bērniem.”

Hodass arī seko līdzi NHL un mīļāko komandu viņam nācās izvēlēties neierasti. “Ģimene, pie kuras dzīvoju, fano par Edmontonas “Oilers” komandu, tāpēc sanāk sekot līdzi viņu sekmēm. Ģimenē ir arī krekli ar Makdeivida uzvārdu.”

Domas par mācībām pēc vidusskolas pagaidām ir atliktas, bet Hodass apsver ideju turpināt izglītoties. “Pagājušogad pabeidzu 12. klasi, bet šogad vēl nemācos. Nākamajā sezonā domāju attālināti iestāties kādā Latvijas Universitātē, jo NCAA izpaliek - pēc spēlēšanas junioru līgās tajā nevar spēlēt. Mācības ir primāri, bet pagaidām primāri domāju par hokeju.”