Šajā naktī Latvijas u-20 izlase piedzīvoja otro zaudējumu cīņā par palikšanu Elites divīzijā pret Somiju un nākamgad spēlēs līgu zemāk.
Turnīrā, kuru daudzi sagaidīja ar lielām cerībām Latvija aizvadīja tikai ar zaudējumiem, vispirms, piekāpjoties ASV ar 1:6, Krievijai 1:9, Kanādai ar 2:10 un izšķirošajā cīņā par to vai būs cīņa par palikšanu vai ceturtdaļfināls piekāpjoties Slovākijai ar 2:4, savukārt cīņās par izdzīvošanu zaudējumi Somijai 1:2 un 1:4. Šodien par atkāpšanos paziņoja arī izlases nu jau bijušais galvenais treneris Ēriks Miļūns. Nākamgad Latvijas pretinieki būs Kazahstāna, Vācija, Austrija,Francija un Ungārija. Mūsu vietu ieņems Baltkrievija.
Tā kā redzēju lielāko daļu mūsējo spēļu arī īss viedoklis no manas puses. Pirmkārt ļoti nepaveicās ar pretiniekiem. Lai arī Somija šogad noteikti nebijā tā Somija, kas pagājušogad un vēl pirms 2 gadiem, kad tā ieguva junioru zeltu ir jāsaprot, ka somi jebkurā sastāvā Latvijai ir maigi sakot ciets rieksts+ jāaozinās un vairākās epizodēs abās spēlēs to arī varēja novērot, ka tiesnešiem pret somiem būs lielāks respekts. Jāsaka gan, ka respektu ir jānopelna un tieši vairākumu ziņā Latvijai ar to ir pašvaki, jo vairākums šajā čempionātā bija katastrofāls. Šeit, iespējams, akmenis treneru un arī federācijas lauciņā. Treneru, jo ļoti labi runāja kanādiešu komentētāji:" Mazām komandām, kā Latvija vairākums reizēm ir vienīgais ierocis pret top komandām, tam ir jābūt perfektam". Savukārt, federācijas pie tā, ka nebija padomāts par to, lai komandai būtu pietiekami ilgs sagatavošanās process. Cerams, ka tuprmāk tādu kļūdu nebūs. Vājākā vieta gan nebija vairākums. Vājākā vieta bija koncentrācija savā zonā, jo katru reizi kā tā pazuda pretinieks vai nu guva vārtus vai veidoja pamatīgus karuseļus. Kā pozitīvo jāatzīmē tas pats Dzierkals,Mitens, Krastenbergs un tas, ka komanda tiešam cīnījās un nepadevās, neskatoties, uz mikrotraumām un citām problēmām. Pat pieaugušo izlase pēdējos gados ne vienmēr ir tik pašaizliedzīga. Atliek turēt īkšķi, lai pēc gada esam atpakaļ elitē. Un pavasarī turam īkšķus vispirms par U-18 un pēcāk jau par lielajiem. Par lielu Latviju un par lielu hokeju!
