/balstīts tikai uz patiesiem notikumiem/
Visa šī diena sākas ar klases ekskursiju, bet ne par to šoreiz būs stāsts. Stāsts ir par diviem izmisīgiem jauniešiem (t.i. es un mans klasesbiedrs), kas izmisīgi vēlās tik uz Rīgas Dināmo spēli, kas norisinājās 28.septembrī(2011). Braucot atpakaļ no ekskursijas(vilcienā) norisinājas diskusijas par šo spēli. Radās arī doma šo spēli braukt skatīties uz arēnu. Nu lūk. Izkāpjot no vilciena mēs (5 cilvēki, kas it kā taisijās braukt) palikam stacijā un visu pārrunājām. Uzzinot, ka biļete maksā 3lati(ar isic karti, bet 6 bez) divi cilvēki atkrita, jo tomēr nevēlējās maksāt 6latus. Nu mēs ar klases biedru K (kas arī būs 2 galvenais šī stāsta dalībnieks) braucām uz arēnu divatā(varbūt jautāsiet kāpēc 2? nu tas 5 vēl nebija izlēmis nu ar viņu mēs sarunājām sazvanītie vēlāk). Aizbraucot līdz arēnai pazvanijām piektajam un noskaidrojām, ka viņš nebūs. Nekas. Nolēmām uz spēli iet divātā, BET...(un šeit traģēdijā no kuras arī cēlās šis raksts). Kad nonācām līdz kasēm sapratu, ka man vajag pārbaudīt cik tad nu man kartē nauda. Jav sākumā zināju, ka man vajadzēs K aizšaut vienu laķiku, jo viņš dzīvo tālāk no Rīgas un citādi netiks mājās (man visa nauda bija uz kartes, viņam bija kkādā tur sīcenē.) un tad BLĀKŠ! Sapratām, knepietiek kkur 50santīmi. Izmisumā nu domājām ko darīt, pa visām kabatām meklējām kkur aizķerušos santīmus un cerējām uz visvisādiem brīnumiem...... Domādami, ko darīt tālāk K kabātā atrada austiņas.(kkādas kuras sen bija papisis un vairāk viņam viņas nebija vajadzīgas). Nolēmām laist meklēt tuvāko lombardu un cerējām, ka pa 50saņiem mums viņas paņems. Saprotot, ka tuvumā nekādu lobardu nav atkal grābeklis... Nu it kā tieši tajos momentos garīgais nebija uz 100%, bet tomēr jautrums bija un pozitīvās emocijas no ekskursijas bija saglabājušās, tāpēc atradām e-talonu kurā bija brauciens un es nolēmu pamēģināt to visu komplektāciju pārdot par 50saņiem. Hāh, ko vēl ne. Mani pasūtijā kādi 5 cilvēki nu jā... Atkal bija jādomā tālāk, jo kkā negribējām braukt mājās tā vīlušies un tiešām uz šo spēli gribējām tikt. Tad K radās ideja pazvanīt mučai un paprasīt kkādu pārskaitijumu uz kartes. atkal ''fuck u''. Next atkal bija zvans viņa mučai un lūgums atsūtit tēva numuru ar mērķi, ka pēc spēles savāks K. Bet tu kautvai šaujies nost, bet veiksme mums nesmaidija vispār. Vēl bija palikusi kāda pusstunda līdz spēles sākumam. Protams, izskanēja arī apsurdas idejas kā piemēram ''ejam ganjav atradīsim pa ceļam piečuku, jēb dāāāvai rāpjamies pāri pīpētavas žogam tur tāpat apsardzes nav :D ) Nu lūk tad man radās tomēr cita labāka ideja.(pazvanīt savai māsai, lai šī man pārskaita(nu bļin kāāāpēc es neiedomājos ātrāk) Nu lūk zvanu. Un atkal FAK JŪ! man izrubijās telefons. Nu yeah. Ziniet mums gāja kā Izpalīgam bobam (No simpsoniem tam čalim ar jocīgajiem matiem) Ar kartru soli (jeb mūsu gadijumā idejju) mēs uzkāpām uz grābekļa... Eh, izmēģinājām pāris reizes ieslēgt telefonu uz pazvanīt, bet nesekmīgi.(ļaujiet piebilst, ka K telefons arī bija izsledzies.) Nu lūk nolēmām vēl mazliet paķēmoties un piegājām klāt vienai sievietei pajautāt pazvanīt. Kad jav bijām sarunājuši attapos, ka man tāpar nav mana bankas konta nummura līdzi nu yeha, protams, ar katru soli aizvien dziļāk sūdos. Nu vnk domājām, ka nu nav lemts, bet tomēr cerējām uz brīnumu. Arī ironiski jociņi netrūka, tā kā bija jautri tāpat. Tad nolēmu izmēģināt pēdējo cerību un mēģināju pārdot to e-talonu ar austiņām (jav runājot par to telefonu bija pienācis viņas džeks, nu tas tā offtopic.) Nu un tā tiešām 10 pasaules brīnums mums izdevās. Neizsakāmi laimīgi devāmies pie kasēm un cerējām, ka lētās biļetes izpirktas nebūs nu jā... Pērkam iedodu tur karti, tur vēl to sīceni un man pasaka, ka uz karte nauda nepietiekot (sapratu, ka komisijas maksu noņēma automāts) Bijām gatavi nošauties nu vnkk dude. Un tad kā eņģelis no aizmugures mums viens vīrietis pasniedz vēl 50 saņus un tad mums beidzot sanāca!!! YES. Vīrietis teica tā ''Nu šitie gan ir īsti fani, pēdējās kapeikas sakasijuši, lai tik tiktu uz spēli'' '' un laikam jav naudu būlciņās notērējuši''. /Hāhā, tur jav lielākais joks. Kad devāmies uz vilcienu man sagribējās kko garšīgu. Ieiedams veikalā un gribēdams tikai virpulīšus es atdūros pret to, ka ar karti var maksāt tikai tad ja tava prikumu vērtība pārsniedz 1.50LS. Nu devos prom, bet ieraudziju kondetorijas veikalu. Gribēju nopirkt kādas 2 būlkas, bet tur minimālā summa, lai maksātiu ar karti bija 1LS un es nolēmu paņemt vairāk būlciņas./ Bet nu pēc manām domām īsts fans jav bija viņš, saprasdams mūs nonākušus šādā nelaimes situācijā. Pateikuši ĻOTI lielu paldies, mēs ar K devāmies uz ieieju. Tur mums atņēma manu būlciņu un kvasu :( un viņam vistiņu :D. Ar labi garīgo devāmies uz savām vietām un baudijām spēli. :)
Tagad offtopic: ''kas notika spēlē un pēc tam(tas moš nebūtu nepieciešams, bet nu ja jav iesāku tad arī nobeigšu, jo bija daži interesanti notikumu :) )) Kad iesita pirmos vārtus, protams, ka arēna eksplodēja utt. visi gan jav zin. Nu lūk. Mūs neapmierināja šīs sēdvietas un saprotot, ka arēna nav pārpildīta pārvācāmies uz krutām sēdvietām (liekas ka 10LS vērtība) Yeah. Protams, neiztikt bez baurošanas un visiem saukļiem (tagad kakls totāli ciet :D ) Šādi tika pavadīta arī spēle. Žēl, ka zaudējām ar 1:4, bet tomēr es vienmēr esmu ar savējiem līdz pašam galam. Visvairāk mani iepriecina zaudējumos, ka fanu sektors (un arī īsti fani kuri nav aizgājuši projām (neciešu tādus kuri pie 1:4 kad palikušas 3min iet prom, tie nav īsti fani tādiem arēnā vispār nav ko darīt.)) bļauj ''UZVARĒĒĒSIM... UZVARĒĒĒSIM'' tiešām prieks :) Arī pēc spēles beigām es vēl bļāvu Dināmo saukļus un tiešām bija ļoti jauki pavadīts vakars :) Dodoties ārā no arēnas paķēru savu būlciņu un kvasu. Par to ar draugu riktīgi ierēcām :D Ejot uz transporta līdzekli turpinājam ik pa brīdim pabļaut kādu no ssaukļiem ( jo arī pēc zaudējuma es aizvien esmu ar savējiem un man prieks, ka viņi cīnijās :) ) Mums pievienojās arī viens stilīgs čalis (gjav mazliet iedzēris, bet poh :D ) Šis bļāva ar mums tā riktīgi un mēs domāju kārtīgi vēl uzkurinājām publiku, kas gāja mājās. ;) Un kad mēs ar K nonācām pieturā mūs sagaidijā vēl pēdējais jautrai un diezgan pat ļoti, kuriozais notikums. Pieturā bija kāds jauniešu bariņš (~16gadi(tāpat, kā mums :D ) kuri arī bija ;loti aizrautīgi fani un arī izkliedz Dināmo saukļus. Uz pāris saukļiem arī mēs piebiedrojāmies nu kā ta bez tā, bet nu tad divi čali nolēma uzmīzt uz latvijas balzāma durvīm. Es biju diezgan sekptiski noskaņots un domāju, ka šie tikai ākstās, bet nu viņi tiešām to izdarija. nu vnkkkk wtffff.... nu tas laikam arī bija viss kas ar mani un K notika tajā vakarā. :)
p.s. daudz drošvien tikai pasmiesies, bet nhu manis pēc. heiteri var iet nu jav paši zinat kur.
p.s.s. tiešām ceru, ka īsti fani sapratīs, kāpēc mēs to visu murgu tur uzrīkojām :D
p.s.s.s. atvainojiet par gramatiskajām kļūddām, kuru manliekas netrūka, ir vēls, esmu noguris nu jā.. blā,blā,blāāā.
p.s.s.s.s Moš kkad būs kkāda 2 daļa par kko tmldz., jo nolēmāk, ka no katras stipendijas aiziesim uz hoķi :D ( cerams tas piepildīsies)
p.s.s.s.s.s. beigās tik varu pateikt- TIKAI RĪGA, TIKAI DINĀMO :) ānd gōd night.
