HS “Rīga” menedžeris: Rīgā bija ārprāts, bet hokejs Ķīnā - kosmoss4

Renārs Freibergs ar HS “Rīga” organizāciju sāka strādāt 2015. gadā, kad klubā nomainījās visa vadība un mērķis bija startēt Latvijas Virslīgā. Treneris bija plaši pazīstamais Leonīds Beresņevs, bet dienu pirms nometnes sākuma spēlētāju komanda praktiski nebija.

[6:30] “Tas gads bija ārprāts,” iesāka Freibergs. “Mēs izdomājām, ka būs Virslīgas komanda, mums galvenais treneris bija Leonīds Bereseņevs. Federācija bija cita, tajā laikā es nesapratu, kāpēc ir pretestība, negrib uzņemt jaunu klubu un dot iespēju. Tad mums bija jābrauc uz nometni, bet hokejistu nebija. Sazinājāmies ar Bereseņevu sarunājām, ka nometne būs Brocēnos. Viņš jautāja, vai ir spēlētāji? Es teicu, ka nav. Salasījām astoņus hokejistus, 17 gadīgus čaļus, kuri netika HK “Rīga”.

Beresņevam asistēja Ignatovičs, tad astoņu spēlētāju sastāvā aizvadījām nometni. Tajā brīdī viss izskatījās bēdīgi. Beresņevs teica, vienīgais, ja mums ir labs vārtsargs, tad ir kādas iespējas. Piesaistījām Deniju Romanovski, lēnā garā savācām spēlētājus.”

Pēc divām sezonām HS “Rīga” organizācijā cits latviešu hokeja funkcionārs Raitis Pilsētnieks uzaicināja Freibergu menedžēt Ķīnas kluba “Kunlun Red Stars Junior” Krievijas jaunatnes hokeja līgā (MHL). Tas bija Freiberga mazais nepiepildītais sapnis – strādāt Ķīnā, bet realitāte bija pavisam cita, kādu viņš nebija iztēlojies.

[12:16] “Ja HS “Rīga” pirmajā gadā bija ārprāts, tad Ķīnā bija kosmoss. Es galvā biju izdomājis, cik forši tas būtu strādāt Ķīnā un attīstīt hokeju,” Freibergs raksturo pirmās sajūtas. “Tā ir neatsverama pieredze, kādu es guvu tajā gadā. Es aizbraucu, un pēc piecām dienām plānojās nometne, nekas grūts, jāsarunā ledus, ēdināšana, transports. Man likās, ka viss būs viegli, aiziešu pie halles atbildīgā cilvēka un sarunāšu ledu. Realitātē to, ko Latvijā var izdarīt pāris stundu laikā, Ķīnā kā minimums tā bija nedēļa. Lai sarunātu ledu hallē vajadzēja skaisti parunāties, komplimentus pateikt, joku izstāstīt, kad esi otru uzsildījis, tad varēja jautāt, vai var ielikt ledus treniņu.”

Ķīnā cilvēkiem ir pavisam cita mentalitāte, tāpēc lietas nevarēja atrisināt tik ātri, cik bija plānots. Sezonu “KRS Junior” komanda noslēdza 13. vietā Rietumu konferencē ar izcīnītiem 70 punktiem 64 spēles, trīs vietas zemāk atradās HK “Rīga” vienība.

[17:48] “Treniņa laikā izsit stiklu, viņi paņem dēli un aizsit ciet. Mēs prasām, vai stikls būs ielikts, bet viņi atbild: “Nē!” Sākumā mēs uz jūsu klubu aizsūtīsim rēķinu, samaksāsiet, mēs pasūtīsim stiklu un tikai tad viņu ieliksim iekšā. Tu zini, ka neko tajā situācijā nevari izdarīt. Pieslēdzām citus cilvēkus, tad pēc pāris dienām problēmu atrisinājām,” skaidro Freibergs.

[16:50] “Hallē, kad tev iedod ēdienkarti, to iedomājies lielākajos murgos, bet tu saproti, ka tie nav murgi, jo viss ir reiz pieci. Aizej brokastīs, tur stāv izvārītas olas un baltmaize, bet viņiem liekas, ka viss ir kārtībā.”

Pagājušajā sezonā Freibergs debitēja Latvijas U18 izlases menedžera amatā, valstsvienība spēja aizcīnīties līdz ceturtdaļfinālam, kur sīvā spēlē ar 1:3 nācās piekāpties Kanādas izlasei.

[33:49] “Tā spēle man ir palikusi ļoti spilgti atmiņā,” spēli pret Kanādas izlasi atminas Freibergs. “Pēc pirmā perioda tu izej gaitenī un redzi, ka kanādiešiem vairāk nav tāds smaids, kaut kas nav, bet gan jau viss būs kārtībā. Otrajā periodā es izgāju un dzirdēju, kā treneri kliedz. Pie tādām izlasēm, kā Kanāda, ASV, Zviedrija nevar dzirdēt, ka treneri kliedz. Tu saproti, ka ar savu spēli likām viņiem ko tādu izdarīt.”

Latvijas U18 hokeja izlase elites divīzijas čempionāta ceturtdaļfinālā iekļuva pirmo reizi vēsturē. Jaunie hokejisti turnīru noslēdza augstajā astotajā vietā, tāpēc pagājušās sezonas iestrādes ir palikušas un tiek attīstītas arī šajā sezonā.  

[30:30] “Pagājušajā gadā mums bija pilotprojekts, kas notiek, ja liela komandas daļa spēlē visu sezonu kopā. Puse U18 izlases bija kopā visu sezonu, sākot no sistēmas, treneru prasībām, disciplīnas. Ja tas iet dienu no dienas, tad nav jāpatērē dārgais laiks, kad ir beigusies sezona, visi savācās kopā, un tikai tad sāc darboties,” noslēdza Freibergs.